Lord Krishna

gītagovindaṃ caturthaḥ sargaḥ - snigdha madhusūdanaḥ

(Gita Govinda Canto 4 - Snigdha Madhusudana in English (IAST))

Jayadeva

Composed by the 12th-century poet Jayadeva, the Gita Govinda is a masterpiece of Sanskrit lyrical poetry describing the divine love between Radha and Lord Krishna. The fourth canto, Snigdha Madhusudana, depicts the intense longing and emotional turmoil of Radha as she waits for her beloved. Through its exquisite verses, the text explores the philosophy of Madhura Bhakti, where individual longing transforms into union with the Divine. Chanting or meditating upon these verses is believed to evoke deep spiritual devotion, cleanse the heart of worldly attachments, and grant the practitioner a profound realization of unconditional divine grace.

|| caturthaḥ sargaḥ ||

|| snigdhamadhusūdanaḥ ||
yamunātīravānīranikuñje mandamāsthitam |
prāha premabharodbhrāntaṃ mādhavaṃ rādhikāsakhī || 25 ||
|| gītaṃ 8 ||
nindati candanamindukiraṇamanu vindati khedamadhīram |
vyālanilayamilanena garalamiva kalayati malayasamīram ||
sā virahe tava dīnā mādhava manasijaviśikhabhayādiva bhāvanayā tvayi līnā || 1 ||
aviralanipatitamadanaśarādiva bhavadavanāya viśālam |
svahṛdayarmaṇī varma karoti sajalanalinīdalajālam || 2 ||
kusumaviśikhaśaratalpamanalpavilāsakalākamanīyam |
vratamiva tava parirambhasukhāya karoti kusumaśayanīyam || 3 ||
vahati ca galitavilocanajalabharamānanakamalamudāram |
vidhumiva vikaṭavidhuntudadantadalanagalitāmṛtadhāram || 4 ||
vilikhati rahasi kuraṅgamadena bhavantamasamaśarabhūtam |
praṇamati makaramadho vinidhāya kare ca śaraṃ navacūtam || 5 ||
pratipadamidamapi nigatati mādhava tava caraṇe patitāham |
tvayi vimukhe mayi sapadi sudhānidhirapi tanute tanudāham || 6 ||
dhyānalayena puraḥ parikalpya bhavantamatīva durāpam |
vilapati hasati viṣīdati roditi cañcati muñcati tāpam || 7 ||
śrījayadevabhaṇitamidamadhikaṃ yadi manasā naṭanīyam |
harivirahākulaballavayuvatisakhīvacanaṃ paṭhanīyam || 8 ||
āvāso vipināyate priyasakhīmālāpi jālāyate tāpo'pi śvasitena dāvadahanajvālākalāpāyate |
sāpi tvadviraheṇa hanta hariṇīrūpāyate hā kathaṃ kandarpo'pi yamāyate viracayañśārdūlavikrīḍitam || 26 ||
|| gītaṃ 9 ||
stanavinihitamapi hāramudāram |
sā manute kṛśatanuratibhāram ||
rādhikā virahe tava keśava || 1 ||
sarasamasṛṇamapi malayajapaṅkam |
paśyati viṣamiva vapuṣi saśaṅkam || 2 ||
śvasitapavanamanupamapariṇāham |
madanadahanamiva vahati sadāham || 3 ||
diśi diśi kirati sajalakaṇajālam |
nayananalinamiva vigalitanālam || 4 ||
nayanaviṣayamapi kisalayatalpam |
kalayati vihitahutāśavikalpam || 5 ||
tyajati na pāṇitalena kapolam |
bālaśaśinamiva sāyamalolam || 6 ||
haririti haririti japati sakāmam |
virahavihitamaraṇena nikāmam || 7 ||
śrījayadevabhaṇitamiti gītam |
sukhayatu keśavapadamupunītam || 8 ||
sā romāñcati sītkaroti vilapatyutkmpate tāmyati dhyāyatyudbhramati pramīlati patatyudyāti mūrcchatyapi |
etāvatyatanujvare varatanurjīvenna kiṃ te rasāt svarvaidyapratima prasīdasi yadi tyakto'nyathā nāntakaḥ || 27 ||
smarāturāṃ daivatavaidyahṛdya tvadaṅgasaṅgāmṛtamātrasādhyām |
vimuktabādhāṃ kuruṣe na rādhā-mupendra vajrādapi dāruṇo'si || 28 ||
kandarpajvarasañjvarasturatanorāścaryamasyāściraṃ cetaścandanacandramaḥkamalinīcintāsu santāmyati |
kintu klāntivaśena śītalatanuṃ tvāmekameva priyaṃ dhyāyantī rahasi sthitā kathamapi kṣīṇā kṣaṇaṃ prāṇiti || 29 ||
kṣaṇamapi virahaḥ purā na sehe nayananimīlanakhinnayā yayā te |
śvasiti kathamasau rasālaśākhāṃ ciraviraheṇa vilokya puṣpitāgrām || 30 ||
|| iti gītagovinde snigdhamādhavo nāma caturthaḥ sargaḥ ||

Explore More