Lord Krishna

kuntī stutiḥ (bhāgavata purāṇa)

(Kunti Stuti in English (IAST))

From Srimad Bhagavatam

Found in the first canto of the Srimad Bhagavatam, this profound prayer is offered by Queen Kunti to Lord Krishna after the Kurukshetra war. Kunti praises Krishna as the Supreme Lord who transcends material nature, yet remains accessible to his devotees. This stotra is celebrated for its deep philosophical inquiry into the nature of suffering, surrender, and divine grace. By chanting these verses, a devotee seeks to cultivate detachment from worldly illusions and develop unwavering devotion to Lord Krishna, ultimately recognizing the presence of the Divine within all beings and circumstances.

(śrīmadbhāgavata mahāpurāṇe prathamaskandhe aṣṭamādhyāyaḥ)
kuntyuvāca|
namasye puruṣaṃ tvādyamīśvaraṃ prakṛteḥ param |
alakṣyaṃ sarvabhūtānāmantarbahiravasthitam || 18 ||
māyājavanikācchannamajñādhokṣajamavyayam |
na lakṣyase mūḍhadṛśā naṭo nāṭyadharo yathā || 19 ||
tathā paramahaṃsānāṃ munīnāmamalātmanām |
bhaktiyogavidhānārthaṃ kathaṃ paśyema hi striyaḥ || 20 ||
kṛṣṇāya vāsudevāya devakīnandanāya ca |
nandagopakumārāya govindāya namo namaḥ || 21 ||
namaḥ paṅkajanābhāya namaḥ paṅkajamāline |
namaḥ paṅkajanetrāya namaste paṅkajāṅghraye || 22 ||
yathā hṛṣīkeśa khalena devakī kaṃsena ruddhāticiraṃ śucārpitā |
vimocitāhaṃ ca sahātmajā vibho tvayaiva nāthena muhurvipadgaṇāt || 23 ||
viṣānmahāgneḥ puruṣādadarśanādasatsabhāyā vanavāsakṛcchrataḥ |
mṛdhe mṛdhe'nekamahāṟathāstrato drauṇyastrataścāsma hare'bhirakṣitāḥ || 24 ||
vipadaḥ santu tāḥ śaśvattatra tatra jagadguro |
bhavato darśanaṃ yatsyādapunarbhavadarśanam || 25 ||
janmaiśvaryaśrutaśrībhiredhamānamadaḥ pumān |
naivārhatyabhidhātuṃ vai tvāmakiñcanagocaram || 26 ||
namo'kiñcanavittāya nivṛttaguṇavṛttaye |
ātmārāmāya śāntāya kaivalyapataye namaḥ || 27 ||
manye tvāṃ kālamīśānamanādinidhanaṃ vibhum |
samaṃ carantaṃ sarvatra bhūtānāṃ yanmithaḥ kaliḥ || 28 ||
na veda kaścidbhagavaṃścikīrṣitaṃ tavehamānasya nṛṇāṃ viḍambanam |
na yasya kaściddayito'sti karhiciddveṣyaśca yasminviṣamā matirnṛṇām || 29 ||
janma karma ca viśvātmannajasyākarturātmanaḥ |
tiryannṛṣiṣu yādaḥsu tadatyantaviḍambanam || 30 ||
gopyādade tvayi kṛtāgasi dāma tāvadyāte daśāśrukalilāñjanasambhramākṣam |
vaktraṃ ninīya bhayabhāvanayā sthitasya sā māṃ vimohayati bhīrapi yadbibheti || 31 ||
kecidāhurajaṃ jātaṃ puṇyaślokasya kīrtaye |
yadoḥ priyasyānvavāye malayasyeva candanam || 32 ||
apare vasudevasya devakyāṃ yācito'bhyagāt |
ajastvamasya kṣemāya vadhāya ca suradviṣām || 33 ||
bhārāvatāraṇāyānye bhuvo nāva ivodadhau |
sīdantyā bhūribhāreṇa jāto hyātmabhuvārthitaḥ || 34 ||
bhavesminkliśyamānānāmavidyākāmakarmabhiḥ |
śravaṇasmaraṇārhāṇi kariṣyanniti kecana || 35 ||
śṛṇvanti gāyanti gṛṇantyabhīkṣṇaśaḥ smaranti nandanti tavehitaṃ janāḥ |
ta eva paśyantyacireṇa tāvakaṃ bhavapravāhoparamaṃ padāmbujam || 36 ||
apyadya nastvaṃ svakṛtehita prabho jihāsasi svitsuhṛdo'nujīvinaḥ |
yeṣāṃ na cānyadbhavataḥ padāmbujātparāyaṇaṃ rājasu yojitāṃhasām || 37 ||
ke vayaṃ nāmarūpābhyāṃ yadubhiḥ saha pāṇḍavāḥ |
bhavato'darśanaṃ yarhi hṛṣīkāṇāmiveśituḥ || 38 ||
neyaṃ śobhiṣyate tatra yathedānīṃ gadādhara |
tvatpadairaṅkitā bhāti svalakṣaṇavilakṣitaiḥ || 39 ||
ime janapadāḥ svṛddhāḥ supakvauṣadhivīrudhaḥ |
vanādrinadyudanvanto hyedhante tava vīkṣitaiḥ || 40 ||
atha viśveśa viśvātmanviśvamūrte svakeṣu me |
snehapāśamimaṃ chindhi dṛḍhaṃ pāṇḍuṣu vṛṣṇiṣu || 41 ||
tvayi me'nanyaviṣayā matirmadhupate'sakṛt |
ratimudvahatādaddhā gaṅgevaughamudanvati || 42 ||
śrīkṛṣṇa kṛṣṇasakha vṛṣṇyṛṣabhāvanidrugrājanyavaṃśadahanānapavargavīrya |
govinda godvijasurārtiharāvatāra yogeśvarākhilaguro bhagavannamaste || 43 ||
|| iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ saṃhitāyāṃ prathamaskandhe aṣṭame'dhyāye śrīkuntīkṛtakṛṣṇastutiḥ sampūrṇā ||

Explore More