Lord Krishna

gītagovindaṃ tṛtīyaḥ sargaḥ - mugdha madhusūdanaḥ

(Gita Govinda, Canto 3 - Mugdha Madhusudana in English (IAST))

Jayadeva

This canto of Jayadeva's masterpiece, Gita Govinda, focuses on the Mugdha Madhusudana, or the bewildered Krishna. Following his romantic dalliances with the Gopis, Krishna experiences deep remorse and longing for Radha, who has departed in jealousy and pain. The verses capture the profound emotional landscape of divine love, highlighting the shift from worldly attachment to the intense pangs of separation. Reciting these lyrical verses invites a deep meditative experience on the Bhakti path, helping the seeker transcend ego and understand the divine interplay of longing, repentance, and the ultimate union between the soul and the Supreme.

|| tṛtīyaḥ sargaḥ ||

|| mugdhamadhusūdanaḥ ||
kaṃsārirapi saṃsāravāsanābandhaśṛṅkhalām |
rādhāmādhāya hṛdaye tatyāja vrajasundarīḥ || 18 ||
itastatastāmanusṛtya rādhikā-manaṅgabāṇavraṇakhinnamānasaḥ |
kṛtānutāpaḥ sa kalindanandinī-taṭāntakuñje viṣasāda mādhavaḥ || 19 ||
|| gītaṃ 7 ||
māmiyaṃ calitā vilokya vṛtaṃ vadhūnicayena |
sāparādhatayā mayāpi na vāritātibhayena ||
hari hari hatādaratayā gatā sā kupiteva || 1 ||
kiṃ kariṣyati kiṃ vadiṣyati sā ciraṃ viraheṇa |
kiṃ dhanena janena kiṃ mama jīvanena gṛheṇa || 2 ||
cintayāmi tadānanaṃ kuṭilabhru kopabhareṇa |
śoṇapadmamivopari bhramatākulaṃ bhramareṇa || 3 ||
tāmahaṃ hṛdi saṅgatāmaniśaṃ bhṛśaṃ ramayāmi |
kiṃ vane'nusarāmi tāmiha kiṃ vṛthā vilapāmi || 4 ||
tanvi khinnamasūyayā hṛdayaṃ tavākalayāmi |
tanna vedmi kuto gatāsi na tena te'nunayāmi || 5 ||
dṛśyate purato gatāgatameva me vidadhāsi |
kiṃ pureva sasambhramaṃ parirambhaṇaṃ na dadāsi || 6 ||
kṣamyatāmaparaṃ kadāpi tavedṛśaṃ na karomi |
dehi sundari darśanaṃ mama manmathena dunomi || 7 ||
varṇitaṃ jayadevakena hareridaṃ pravaṇena |
kindubilvasamudrasambhavarohiṇīramaṇena || 8 ||
hṛdi bisalatāhāro nāyaṃ bhujaṅgamanāyakaḥ kuvalayadalaśreṇī kaṇṭhe na sā garaladyutiḥ |
malayajarajo nedaṃ bhasma priyārahite mayi prahara na harabhrāntyānaṅga krudhā kimu dhāvasi || 20 ||
pāṇau mā kuru cūtasāyakamamuṃ mā cāpamāropaya krīḍānirjitaviśva mūrchitajanāghātena kiṃ pauruṣam |
tasyā eva mṛgīdṛśo manasijapreṅkhatkaṭākṣāśuga-śreṇījarjaritaṃ manāgapi mano nādyāpi sandhukṣate || 21 ||
bhrūcāpe nihitaḥ kaṭākṣaviśikho nirmātu marmavyathāṃ śyāmātmā kuṭilaḥ karotu kabarībhāro'pi mārodyamam |
mohaṃ tāvadayaṃ ca tanvi tanutāṃ bimbādaro rāgavān sadvṛttastanamaṇdalastava kathaṃ prāṇairmama krīḍati || 22 ||
tāni sparśasukhāni te ca taralāḥ snigdhā dṛśorvibhramā-stadvaktrāmbujasaurabhaṃ sa ca sudhāsyandī girāṃ vakrimā |
sā bimbādharamādhurīti viṣayāsaṅge'pi cenmānasaṃ tasyāṃ lagnasamādhi hanta virahavyādhiḥ kathaṃ vardhate || 23 ||
bhrūpallavaṃ dhanurapāṅgataraṅgitāni bāṇāḥ guṇaḥ śravaṇapāliriti smareṇa |
tasyāmanaṅgajayajaṅgamadevatāyāṃ astrāṇi nirjitajaganti kimarpitāni || 24 ||
[eṣaḥ ślokaḥ keṣucana saṃskaraṇeṣu vidyate]
tiryakkaṇṭha vilola mauli taralottaṃ sasya vaṃśoccarad-
dīptisthāna kṛtāvadhāna lalanā lakṣairna saṃlakṣitāḥ |
sammugdhe madhusūdanasya madhure rādhāmukhendau sudhā-
sāre kandalitāściraṃ dadhatu vaḥ kṣemaṃ kaṭākṣormmaya || (25) ||
|| iti śrīgītagovinde mugdhamadhusūdano nāma tṛtīyaḥ sargaḥ ||

Explore More