Lord Krishna

uddhavagītā - prathamo'dhyāyaḥ

(Uddhava Gita - First Chapter in English (IAST))

From Shrimad Bhagavata Purana

The Uddhava Gita is a profound philosophical discourse found within the eleventh skandha of the Shrimad Bhagavata Purana. Attributed to the sage Veda Vyasa, it captures the final instructions imparted by Lord Krishna to his dear devotee and friend, Uddhava, as the Lord prepares to depart from the earthly realm. This dialogue delves into the essence of detachment, self-realization, and the path of devotion. By studying these verses, practitioners seek to transcend material illusions and cultivate unwavering wisdom, ultimately attaining inner peace, spiritual clarity, and a deeper understanding of the divine nature of Lord Krishna.

śrīrādhākṛṣṇābhyāṃ namaḥ |
śrīmadbhāgavatapurāṇam |
ekādaśaḥ skandhaḥ | uddhava gītā |
atha prathamo'dhyāyaḥ |
śrībādarāyaṇiḥ uvāca|
kṛtvā daityavadhaṃ kṛṣṇaḥ saramaḥ yadubhiḥ vṛtaḥ |
bhuvaḥ avatāravat bhāraṃ javiṣṭhan janayan kalim || 1||
ye kopitāḥ subahu pāṇḍusutāḥ sapatnaiḥ
durdyūtahelanakacagrahaṇa ādibhiḥ tān |
kṛtvā nimittaṃ itara itarataḥ sametān
hatvā nṛpān niraharat kṣitibhāraṃ īśaḥ || 2||
bhūbhārarājapṛtanā yadubhiḥ nirasya
guptaiḥ svabāhubhiḥ acintayat aprameyaḥ |
manye avaneḥ nanu gataḥ api agataṃ hi bhāram
yat yādavaṃ kulaṃ aho hi aviṣahyaṃ āste || 3||
na eva anyataḥ paribhavaḥ asya bhavet kathañcit
mat saṃśrayasya vibhava unnahan asya nityam |
antaḥkaliṃ yadukulasya vidhhāya veṇuḥ
tambasya vahniṃ iva śāntiṃ upaimi dhāma || 4||
evaṃ vyavasitaḥ rājan satyasaṅkalpaḥ īśvaraḥ |
śāpavyājena viprāṇāṃ sañjahve svakulaṃ vibhuḥ || 5||
svamūrtyā lokalāvaṇyanirmuktyā locanaṃ nṛṇām |
gīrbhiḥ tāḥ smaratāṃ cittaṃ padaiḥ tān īkṣatāṃ kriyā || 6||
ācchidya kīrtiṃ suślokāṃ vitatya hi añjasā nu kau |
tamaḥ anayā tariṣyanti iti agāt svaṃ padaṃ īśvaraḥ || 7||
rājā uvāca|
brahmaṇyānāṃ vadānyānāṃ nityaṃ vṛddhaupasevinām |
vipraśāpaḥ kathaṃ abhūt vṛṣṇīnāṃ kṛṣṇacetasām || 8||
yat nimittaḥ saḥ vai śāpaḥ yādṛśaḥ dvijasattama |
kathaṃ ekātmanāṃ bhedaḥ etat sarvaṃ vadasva me || 9||
śrīśukaḥ uvāca|
bibhrat vapuḥ sakalasundarasanniveśam
karmācaran bhuvi sumaṅgalaṃ āptakāmaḥ |
āsthāya dhāma ramamāṇaḥ udārakīrtiḥ
saṃhartuṃ aicchata kulaṃ sthitakṛtyaśeṣaḥ || 10||
karmāṇi puṇyanivahāni sumaṅgalāni
gāyat jagat kalimalāpaharāṇi kṛtvā |
kāla ātmanā nivasatā yadudevagehe
piṇḍārakaṃ samagaman munayaḥ nisṛṣṭāḥ || 11||
viśvāmitraḥ asitaḥ kaṇvaḥ durvāsāḥ bhṛguḥ aṅgirāḥ |
kaśyapaḥ vāmadevaḥ atriḥ vasiṣṭhaḥ nārada ādayaḥ || 12||
krīḍantaḥ tān upavrajya kumārāḥ yadunandanāḥ |
upasaṅgṛhya papracchuḥ avinītā vinītavat || 13||
te veṣayitvā strīveṣaiḥ sāmbaṃ jāmbavatīsutam |
eṣā pṛcchati vaḥ viprāḥ antarvat nyasita īkṣaṇā || 14||
praṣṭuṃ vilajjati sākṣāt prabrūta amoghadarśanāḥ |
prasoṣyanti putrakāmā kiṃsvit sañjanayiṣyati || 15||
evaṃ pralabdhvā munayaḥ tān ūcuḥ kupitā nṛpa |
janayiṣyati vaḥ mandāḥ musalaṃ kulanāśanam || 16||
tat śa‍ṛtvā te atisantrastāḥ vimucya sahasodaram |
sāmbasya dadṛśuḥ tasmin musalaṃ khalu ayasmayam || 17||
kiṃ kṛtaṃ mandabhāgyaiḥ kiṃ vadiṣyanti naḥ janāḥ |
iti vihvalitāḥ gehān ādāya musalaṃ yayuḥ || 18||
tat ca upanīya sadasi parimlānamukhaśriyaḥ |
rājñaḥ āvedayān cakruḥ sarvayādavasannidhau || 19||
śrutvā amoghaṃ vipraśāpaṃ dṛṣṭvā ca musalaṃ nṛpa |
vismitāḥ bhayasantrastāḥ babhūvuḥ dvārakaukasaḥ || 20||
tat cūrṇayitvā musalaṃ yadurājaḥ saḥ āhukaḥ |
samudrasalile prāsyat lohaṃ ca asya avaśeṣitam || 21||
kaścit matsyaḥ agrasīt lohaṃ cūrṇāni taralaiḥ tataḥ |
uhyamānāni velāyāṃ lagnāni āsan kila airikāḥ || 22||
matsyaḥ gṛhītaḥ matsyaghnaiḥ jālena anyaiḥ saha arṇave |
tasya udaragataṃ lohaṃ saḥ śalye lubdhakaḥ akarot || 23||
bhagavān jñātasarvārthaḥ īśvaraḥ api tadanyathā |
kartuṃ na aicchat vipraśāpaṃ kālarūpī anvamodata || 24||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ saṃhitāyāmekādaśaskandhe vipraśāpo nāma prathamo'dhyāyaḥ ||

Explore More