Goddess Devi

ānanda lahari

(Ananda Lahari in English (IAST))

Adi Shankaracharya

Ananda Lahari, often considered the first forty-one verses of the Saundaryalahari, is a profound devotional hymn attributed to Adi Shankaracharya. It serves as a philosophical and aesthetic meditation on the divine beauty and power of Goddess Tripurasundari, the supreme manifestation of Shakti. Through intricate poetic structure, the stotra explores the union of Shiva and Shakti as the source of cosmic consciousness. Reciting this sacred work is believed to bestow spiritual wisdom, dissolve obstacles, and awaken the dormant Kundalini energy, ultimately leading the seeker toward inner bliss and divine realization.

bhavāni stotuṃ tvāṃ prabhavati caturbhirna vadanaiḥ
prajānāmīśānastripuramathanaḥ pañcabhirapi |
na ṣaḍbhiḥ senānīrdaśaśatamukhairapyahipatiḥ
tadānyeṣāṃ keṣāṃ kathaya kathamasminnavasaraḥ || 1||
ghṛtakṣīradrākṣāmadhumadhurimā kairapi padaiḥ
viśiṣyānākhyeyo bhavati rasanāmātra viṣayaḥ |
tathā te saundaryaṃ paramaśivadṛṅmātraviṣayaḥ
kathaṅkāraṃ brūmaḥ sakalanigamāgocaraguṇe || 2||
mukhe te tāmbūlaṃ nayanayugale kajjalakalā
lalāṭe kāśmīraṃ vilasati gale mauktikalatā |
sphuratkāñcī śāṭī pṛthukaṭitaṭe hāṭakamayī
bhajāmi tvāṃ gaurīṃ nagapatikiśorīmaviratam || 3||
virājanmandāradrumakusumahārastanataṭī
nadadvīṇānādaśravaṇavilasatkuṇḍalaguṇā
natāṅgī mātaṅgī ruciragatibhaṅgī bhagavatī
satī śambhorambhoruhacaṭulacakṣurvijayate || 4||
navīnārkabhrājanmaṇikanakabhūṣaṇaparikaraiḥ
vṛtāṅgī sāraṅgīruciranayanāṅgīkṛtaśivā |
taḍitpītā pītāmbaralalitamañjīrasubhagā
mamāparṇā pūrṇā niravadhisukhairastu sumukhī || 5||
himādreḥ sambhūtā sulalitakaraiḥ pallavayutā
supuṣpā muktābhirbhramarakalitā cālakabharaiḥ |
kṛtasthāṇusthānā kucaphalanatā sūktisarasā
rujāṃ hantrī gantrī vilasati cidānandalatikā || 6||
saparṇāmākīrṇāṃ katipayaguṇaiḥ sādaramiha
śrayantyanye vallīṃ mama tu matirevaṃ vilasati |
aparṇaikā sevyā jagati sakalairyatparivṛtaḥ
purāṇo'pi sthāṇuḥ phalati kila kaivalyapadavīm || 7||
vidhātrī dharmāṇāṃ tvamasi sakalāmnāyajananī
tvamarthānāṃ mūlaṃ dhanadanamanīyāṅghrikamale |
tvamādiḥ kāmānāṃ janani kṛtakandarpavijaye
satāṃ mukterbījaṃ tvamasi paramabrahmamahiṣī || 8||
prabhūtā bhaktiste yadapi na mamālolamanasaḥ
tvayā tu śrīmatyā sadayamavalokyo'hamadhunā |
payodaḥ pānīyaṃ diśati madhuraṃ cātakamukhe
bhṛśaṃ śaṅke kairvā vidhibhiranunītā mama matiḥ || 9||
kṛpāpāṅgālokaṃ vitara tarasā sādhucarite
na te yuktopekṣā mayi śaraṇadīkṣāmupagate |
na cediṣṭaṃ dadyādanupadamaho kalpalatikā
viśeṣaḥ sāmānyaiḥ kathamitaravallīparikaraiḥ || 10||
mahāntaṃ viśvāsaṃ tava caraṇapaṅkeruhayuge
nidhāyānyannaivāśritamiha mayā daivatamume |
tathāpi tvacceto yadi mayi na jāyeta sadayaṃ
nirālambo lambodarajanani kaṃ yāmi śaraṇam || 11||
ayaḥ sparśe lagnaṃ sapadi labhate hemapadavīṃ
yathā rathyāpāthaḥ śuci bhavati gaṅgaughamilitam |
tathā tattatpāpairatimalinamantarmama yadi
tvayi premṇāsaktaṃ kathamiva na jāyeta vimalam || 12||
tvadanyasmādicchāviṣayaphalalābhe na niyamaḥ
tvamarthānāmicchādhikamapi samarthā vitaraṇe |
iti prāhuḥ prāñcaḥ kamalabhavanādyāstvayi manaḥ
tvadāsaktaṃ naktaṃ divamucitamīśāni kuru tat || 13||
sphurannānāratnasphaṭikamayabhittipratiphala
ttvadākāraṃ cañcacchaśadharakalāsaudhaśikharam |
mukundabrahmendraprabhṛtiparivāraṃ vijayate
tavāgāraṃ ramyaṃ tribhuvanamahārājagṛhiṇi || 14||
nivāsaḥ kailāse vidhiśatamakhādyāḥ stutikarāḥ
kuṭumbaṃ trailokyaṃ kṛtakarapuṭaḥ siddhinikaraḥ |
maheśaḥ prāṇeśastadavanidharādhīśatanaye
na te saubhāgyasya kvacidapi manāgasti tulanā || 15||
vṛṣo vṛddho yānaṃ viṣamaśanamāśā nivasanaṃ
śmaśānaṃ krīḍābhūrbhujaganivaho bhūṣaṇavidhiḥ
samagrā sāmagrī jagati viditaiva smararipoḥ
yadetasyaiśvaryaṃ tava janani saubhāgyamahimā || 16||
aśeṣabrahmāṇḍapralayavidhinaisargikamatiḥ
śmaśāneṣvāsīnaḥ kṛtabhasitalepaḥ paśupatiḥ |
dadhau kaṇṭhe hālāhalamakhilabhūgolakṛpayā
bhavatyāḥ saṅgatyāḥ phalamiti ca kalyāṇi kalaye || 17||
tvadīyaṃ saundaryaṃ niratiśayamālokya parayā
bhiyaivāsīdgaṅgā jalamayatanuḥ śailatanaye |
tadetasyāstasmādvadanakamalaṃ vīkṣya kṛpayā
pratiṣṭhāmātanvannijaśirasivāsena giriśaḥ || 18||
viśālaśrīkhaṇḍadravamṛgamadākīrṇaghusṛṇa
prasūnavyāmiśraṃ bhagavati tavābhyaṅgasalilam |
samādāya sraṣṭā calitapadapāṃsūnnijakaraiḥ
samādhatte sṛṣṭiṃ vibudhapurapaṅkeruhadṛśām || 19||
vasante sānande kusumitalatābhiḥ parivṛte
sphurannānāpadme sarasi kalahaṃsālisubhage |
sakhībhiḥ khelantīṃ malayapavanāndolitajale
smaredyastvāṃ tasya jvarajanitapīḍāpasarati || 20||
|| iti śrīmacchaṅkarācāryaviracitā ānandalaharī sampūrṇā ||

Explore More