Goddess Ambika

ghaṭa stavaḥ

(Ghata Stavah in English (IAST))

Traditional

Ghata Stavah is a powerful devotional hymn dedicated to Goddess Ambika, the primordial Divine Mother. The text beautifully describes her majestic form, specifically focusing on the grace of her lotus feet adorned with jingling anklets. It invokes various fierce and benevolent aspects of the Goddess, such as Parvati, Kali, and Chandika, seeking her protection from worldly afflictions. Reciting this stotra is believed to bestow inner strength, spiritual clarity, and the grace of the Mother. It serves as an earnest plea for refuge, helping the devotee cultivate unwavering devotion and surrender at the feet of the Divine.

ānandamantharapurandaramuktamālyaṃ
maulau haṭhena nihitaṃ mahiṣāsurasya |
pādāmbujaṃ bhavatu me vijayāya mañju-
-mañjīraśiñjitamanoharamambikāyāḥ || 1 ||
devi tryambakapatni pārvati sati trailokyamātaḥ śive
śarvāṇi tripure mṛḍāni varade rudrāṇi kātyāyani |
bhīme bhairavi caṇḍi śarvarikale kālakṣaye śūlini
tvatpādapraṇatānananyamanasaḥ paryākulānpāhi naḥ || 2 ||
devi tvāṃ sakṛdeva yaḥ praṇamati kṣoṇībhṛtastaṃ nama-
-ntyājanmasphuradaṅghripīṭhaviluṭhatkoṭīrakoṭicchaṭāḥ |
yastvāmarcati so'rcyate suragaṇairyaḥ stauti sa stūyate
yastvāṃ dhyāyati taṃ smarārtividhurā dhyāyanti vāmabhruvaḥ || 3 ||
unmattā iva sagrahā iva viṣavyāsaktamūrchā iva
prāptaprauḍhamadā ivārtivirahagrastā ivārtā iva |
ye dhyāyanti hi śailarājatanayāṃ dhanyāsta evāgrataḥ
tyaktopādhivivṛddharāgamanaso dhyāyanti tānsubhruvaḥ || 4 ||
dhyāyanti ye kṣaṇamapi tripure hṛdi tvāṃ
lāvaṇyayauvanadhanairapi viprayuktāḥ |
te visphuranti lalitāyatalocanānāṃ
cittaikabhittilikhitapratimāḥ pumāṃsaḥ || 5 ||
etaṃ kiṃ nu dṛśā pibāmyuta viśāmyasyāṅgamaṅgairnijaiḥ
kiṃ vā'muṃ nigarāmyanena sahasā kiṃ vaikatāmāśraye |
yasyetthaṃ vivaśo vikalpalalitākūtena yoṣijjanaḥ
kiṃ tadyanna karoti devi hṛdaye yasya tvamāvartase || 6 ||
viśvavyāpini yadvadīśvara iti sthāṇāvananyāśrayaḥ
śabdaḥ śaktiriti trilokajanani tvayyeva tathyasthitiḥ |
itthaṃ satyapi śaknuvanti yadimāḥ kṣudrā rujo bādhituṃ
tvadbhaktānapi na kṣiṇoṣi ca ruṣā taddevi citraṃ mahat || 7 ||
indormadhyagatāṃ mṛgāṅkasadṛśacchāyāṃ manohāriṇīṃ
pāṇḍūtphullasaroruhāsanagatā snigdhapradīpacchavim |
varṣantīmamṛtaṃ bhavāni bhavatīṃ dhyāyanti ye dehinaḥ
te nirmuktarujo bhavanti ripavaḥ projjhanti tāndūrataḥ || 8 ||
pūrṇendoḥ śakalairivātibahalaiḥ pīyūṣapūrairiva
kṣīrābdherlaharībharairiva sudhāpaṅkasya piṇḍairiva |
prāleyairiva nirmitaṃ tava vapurdhyāyanti ye śraddhayā
cittāntarnihitārtitāpavipadaste sampadaṃ bibhrati || 9 ||
ye saṃsmaranti taralāṃ sahasollasantīṃ
tvāṃ granthipañcakabhidaṃ taruṇārkaśoṇām |
rāgārṇave bahalarāgiṇi majjayantīṃ
kṛtsnaṃ jagaddadhati cetasi tānmṛgākṣyaḥ || 10 ||
lākṣārasasnapitapaṅkajatantutanvīṃ
antaḥ smaratyanudinaṃ bhavatīṃ bhavāni |
yastaṃ smarapratimamapratimasvarūpāḥ
netrotpalairmṛgadṛśo bhṛśamarcayanti || 11 ||
stumastvāṃ vācamavyaktāṃ himakundendurociṣam |
kadambamālāṃ bibhrāṇāmāpādatalalambinīm || 12 ||
mūrdhnīndoḥ sitapaṅkajāsanagatāṃ prāleyapāṇḍutviṣaṃ
varṣantīmamṛtaṃ saroruhabhuvo vaktre'pi randhre'pi ca |
acchinnā ca manoharā ca lalitā cātiprasannāpi ca
tvāmevaṃ smarataḥ smarāridayite vāksarvato valgati || 13 ||
dadātīṣṭānbhogān kṣapayati ripūnhanti vipado
dahatyādhīnvyādhīn śamayati sukhāni pratanute |
haṭhādantarduḥkhaṃ dalayati pinaṣṭīṣṭavirahaṃ
sakṛddhyātā devī kimiva niravadyaṃ na kurute || 14 ||
yastvāṃ dhyāyati vetti vindati japatyālokate cintaya-
-tyanveti pratipadyate kalayati stautyāśrayatyarcati |
yaśca tryambakavallabhe tava guṇānākarṇayatyādarāt
tasya śrīrna gṛhādapaiti vijayastasyāgrato dhāvati || 15 ||
kiṃ kiṃ duḥkhaṃ danujadalini kṣīyate na smṛtāyāṃ
kā kā kīrtiḥ kulakamalini khyāpyate na stutāyām |
kā kā siddhiḥ suravaranute prāpyate nārcitāyāṃ
kaṃ kaṃ yogaṃ tvayi na cinute cittamālambitāyām || 16 ||
ye devi durdharakṛtāntamukhāntarasthāḥ
ye kāli kālaghanapāśanitāntabaddhāḥ |
ye caṇḍi caṇḍagurukalmaṣasindhumagnāḥ
tānpāsi mocayasi tārayasi smṛtaiva || 17 ||
lakṣmīvaśīkaraṇacūrṇasahodarāṇi
tvatpādapaṅkajarajāṃsi ciraṃ jayanti |
yāni praṇāmamilitāni nṛṇāṃ lalāṭe
lumpanti daivalikhitāni durakṣarāṇi || 18 ||
re mūḍhāḥ kimayaṃ vṛthaiva tapasā kāyaḥ parikliśyate
yajñairvā bahudakṣiṇaiḥ kimitare riktīkriyante gṛhāḥ |
bhaktiścedavināśinī bhagavatīpādadvayī sevyatāṃ
unnidrāmburuhātapatrasubhagā lakṣmīḥ puro dhāvati || 19 ||
yāce na kañcana na kañcana vañcayāmi
seve na kañcana nirastasamastadainyaḥ |
ślakṣṇaṃ vase madhuramadmi bhaje varastrīḥ
devī hṛdi sphurati me kulakāmadhenuḥ || 20 ||
namāmi yāminīnāthalekhālaṅkṛtakuntalām |
bhavānīṃ bhavasantāpanirvāpaṇasudhānadīm || 21 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ tṛtīyaḥ ghaṭastavaḥ |

Explore More