Pitrus (Ancestors)

pitṛ stotraṃ 1 (garuḍa purāṇam)

(Pitru Stotram 1 (Garuda Puranam) in English (IAST))

From Garuda Purana

This sacred hymn originates from the Garuda Purana, a primary text detailing the journey of the soul and the significance of ancestral worship. The Pitru Stotram is a reverent invocation addressed to the Pitrus, the ancestors who reside in the celestial realms. By chanting this stotra with devotion, the practitioner seeks the blessings and grace of their forefathers, facilitating their spiritual progression. It is believed that reciting these verses ensures ancestral peace, removes karmic obstacles, and bestows both material prosperity and ultimate liberation upon the devotee, fostering a deep, auspicious connection between the living and the departed.

ruciruvāca |

namasye'haṃ pitṝn bhaktyā ye vasantyadhidevatāḥ |
devairapi hi tarpyante ye śrāddheṣu svadhottaraiḥ || 1 ||
namasye'haṃ pitṝn svarge ye tarpyante maharṣibhiḥ |
śrāddhairmanomayairbhaktyā bhuktimuktimabhīpsubhiḥ || 2 ||
namasye'haṃ pitṝn svarge siddhāḥ santarpayanti yān |
śrāddheṣu divyaiḥ sakalairupahārairanuttamaiḥ || 3 ||
namasye'haṃ pitṝn bhaktyā ye'rcyante guhyakairdivi |
tanmayatvena vāñchadbhirṛddhiryātyantikīṃ parām || 4 ||
namasye'haṃ pitṝn martyairarcyante bhuvi ye sadā |
śrāddheṣu śraddhayābhīṣṭalokapuṣṭipradāyinaḥ || 5 ||
namasye'haṃ pitṝn viprairarcyante bhuvi ye sadā |
vāñchitābhīṣṭalābhāya prājāpatyapradāyinaḥ || 6 ||
namasye'haṃ pitṝn ye vai tarpyante'raṇyavāsibhiḥ |
vanyaiḥ śrāddhairyatāhāraistaponirdhūtakalmaṣaiḥ || 7 ||
namasye'haṃ pitṝn viprairnaiṣṭhikairdharmacāribhiḥ |
ye saṃyatātmabhirnityaṃ santarpyante samādhibhiḥ || 8 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhai rājanyāstarpayanti yān |
kavyairaśeṣairvidhivallokadvayaphalapradān || 9 ||
namasye'haṃ pitṝn vaiśyairarcyante bhuvi ye sadā |
svakarmābhiratairnityaṃ puṣpadhūpānnavāribhiḥ || 10 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhe śūdrairapi ca bhaktitaḥ |
santarpyante jagatkṛtsnaṃ nāmnā khyātāḥ sukālinaḥ || 11 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhe pātāle ye mahāsuraiḥ |
santarpyante sudhāhārāstyaktadambhamadaiḥ sadā || 12 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhairarcyante ye rasātale |
bhogairaśeṣairvidhivannāgaiḥ kāmānabhīpsubhiḥ || 13 ||
namasye'haṃ pitṝn śrāddhaiḥ sarpaiḥ santarpitānsadā |
tatraiva vidhivanmantrabhogasampatsamanvitaiḥ || 14 ||
pitṝnnamasye nivasanti sākṣā-
-dye devaloke'tha mahītale vā |
tathā'ntarikṣe ca surāripūjyā-
-ste me pratīcchantu manopanītam || 15 ||
pitṝnnamasye paramārthabhūtā
ye vai vimāne nivasantyamūrtāḥ |
yajanti yānastamalairmanobhi-
-ryogīśvarāḥ kleśavimuktihetūn || 16 ||
pitṝnnamasye divi ye ca mūrtāḥ
svadhābhujaḥ kāmyaphalābhisandhau |
pradānaśaktāḥ sakalepsitānāṃ
vimuktidā ye'nabhisaṃhiteṣu || 17 ||
tṛpyantu te'sminpitaraḥ samastā
icchāvatāṃ ye pradiśanti kāmān |
suratvamindratvamito'dhikaṃ vā
gajāśvaratnāni mahāgṛhāṇi || 18 ||
somasya ye raśmiṣu ye'rkabimbe
śukle vimāne ca sadā vasanti |
tṛpyantu te'sminpitaro'nnatoyai-
-rgandhādinā puṣṭimito vrajantu || 19 ||
yeṣāṃ hute'gnau haviṣā ca tṛpti-
-rye bhuñjate vipraśarīrasaṃsthāḥ |
ye piṇḍadānena mudaṃ prayānti
tṛpyantu te'sminpitaro'nnatoyaiḥ || 20 ||
ye khaḍgamāṃsena surairabhīṣṭaiḥ
kṛṣṇaistilairdivya manoharaiśca |
kālena śākena maharṣivaryaiḥ
samprīṇitāste mudamatra yāntu || 21 ||
kavyānyaśeṣāṇi ca yānyabhīṣṭā-
-nyatīva teṣāṃ mama pūjitānām |
teṣāñca sānnidhyamihāstu puṣpa-
-gandhāmbubhojyeṣu mayā kṛteṣu || 22 ||
dine dine ye pratigṛhṇate'rcāṃ
māsāntapūjyā bhuvi ye'ṣṭakāsu |
ye vatsarānte'bhyudaye ca pūjyāḥ
prayāntu te me pitaro'tra tuṣṭim || 23 ||
pūjyā dvijānāṃ kumudendubhāso
ye kṣatriyāṇāṃ jvalanārkavarṇāḥ |
tathā viśāṃ ye kanakāvadātā
nīlīprabhāḥ śūdrajanasya ye ca || 24 ||
te'sminsamastā mama puṣpagandha-
-dhūpāmbubhojyādinivedanena |
tathā'gnihomena ca yānti tṛptiṃ
sadā pitṛbhyaḥ praṇato'smi tebhyaḥ || 25 ||
ye devapūrvāṇyabhitṛptiheto-
-raśnanti kavyāni śubhāhṛtāni |
tṛptāśca ye bhūtisṛjo bhavanti
tṛpyantu te'sminpraṇato'smi tebhyaḥ || 26 ||
rakṣāṃsi bhūtānyasurāṃstathogrā-
-nnirnāśayantu tvaśivaṃ prajānām |
ādyāḥ surāṇāmamareśapūjyā-
-stṛpyantu te'sminpraṇato'smitebhyaḥ || 27 ||
agnisvāttā barhiṣada ājyapāḥ somapāstathā |
vrajantu tṛptiṃ śrāddhe'sminpitarastarpitā mayā || 28 ||
agnisvāttāḥ pitṛgaṇāḥ prācīṃ rakṣantu me diśam |
tathā barhiṣadaḥ pāntu yāmyāṃ me pitaraḥ sadā |
pratīcīmājyapāstadvadudīcīmapi somapāḥ || 29 ||
rakṣobhūtapiśācebhyastathaivāsuradoṣataḥ |
sarvataḥ pitaro rakṣāṃ kurvantu mama nityaśaḥ || 30 ||
viśvo viśvabhugārādhyo dharmo dhanyaḥ śubhānanaḥ |
bhūtido bhūtikṛdbhūtiḥ pitṝṇāṃ ye gaṇā nava || 31 ||
kalyāṇaḥ kalyadaḥ kartā kalyaḥ kalyatarāśrayaḥ |
kalyatāheturanaghaḥ ṣaḍime te gaṇāḥ smṛtāḥ || 32 ||
varo vareṇyo varadastuṣṭidaḥ puṣṭidastathā |
viśvapātā tathā dhātā saptaite ca gaṇāḥ smṛtāḥ || 33 ||
mahānmahātmā mahito mahimāvānmahābalaḥ |
gaṇāḥ pañca tathaivaite pitṝṇāṃ pāpanāśanāḥ || 34 ||
sukhado dhanadaścānyo dharmado'nyaśca bhūtidaḥ |
pitṝṇāṃ kathyate caiva tathā gaṇacatuṣṭayam || 35 ||
ekatriṃśatpitṛgaṇā yairvyāptamakhilaṃ jagat |
ta evātra pitṛgaṇāstuṣyantu ca madāhitam || 36 ||
iti śrī garuḍapurāṇe ūnanavatitamo'dhyāye rucikṛta pitṛ stotram |

Explore More