Goddess Durga

devīmāhātmyam

(Devi Mahatmyam or Durga Saptashati in English (IAST))

From Markandeya Purana

Devi Mahatmyam, also known as Durga Saptashati, consists of 700 verses forming the core of the Markandeya Purana. It narrates the epic battles of Goddess Durga against the demons Madhu-Kaitabha, Mahishasura, and Shumbha-Nishumbha, symbolizing the victory of divine consciousness over ignorance. Recited extensively during Navaratri, this foundational Shakta text serves as a powerful instrument for spiritual purification and the removal of karmic obstacles. It is considered a primary scripture for devotees seeking the protection, empowerment, and ultimate grace of the Divine Mother, fostering a profound connection with the cosmic Shakti that governs the universe.

devī māhātmyam vā durgāsaptaśatī

|| devī māhātmyam ||
|| śrī ||
|| śrīcaṇḍikādhyānam ||
oṃ bandhūkakusumābhāsāṃ pañcamuṇḍādhivāsinīm |
sphuraccandrakalāratnamukuṭāṃ muṇḍamālinīm ||
trinetrāṃ raktavasanāṃ pīnonnataghaṭastanīm |
pustakaṃ cākṣamālāṃ ca varaṃ cābhayakaṃ kramāt ||
dadhatīṃ saṃsmarennityamuttarāmnāyamānitām |
athavā
yā caṇḍī madhukaiṭabhādidaityadalanī yā māhiṣonmūlinī
yā dhūmrekṣaṇacaṇḍamuṇḍamathanī yā raktabījāśanī |
śaktiḥ śumbhaniśumbhadaityadalanī yā siddhidātrī parā
sā devī navakoṭimūrtisahitā māṃ pātu viśveśvarī ||

|| atha argalāstotram ||

oṃ asya śrīargalāstotramantrasya viṣṇurṛṣiḥ,
anuṣṭup chandaḥ, śrīmahālakṣmīrdevatā,
śrījagadambāprītaye saptaśatipāṭhāṅgatvena jape viniyogaḥ |
oṃ namaścaṇḍikāyai |
mārkaṇḍeya uvāca|
oṃ jaya tvaṃ devi cāmuṇḍe jaya bhūtāpahāriṇi |
jaya sarvagate devi kālarātri namo'stu te || 1||
jayantī maṅgalā kālī bhadrakālī kapālinī |
durgā śivā kṣamā dhātrī svāhā svadhā namo'stu te || 2||
madhukaiṭabhavidhvaṃsi vidhātṛvarade namaḥ |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 3||
mahiṣāsuranirnāśi bhaktānāṃ sukhade namaḥ |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 4||
dhūmranetravadhe devi dharmakāmārthadāyini |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 5||
raktabījavadhe devi caṇḍamuṇḍavināśini |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 6||
niśumbhaśumbhanirnāśi trailokyaśubhade namaḥ |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 7||
vanditāṅghriyuge devi sarvasaubhāgyadāyini |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 8||
acintyarūpacarite sarvaśatruvināśini |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 9||
natebhyaḥ sarvadā bhaktyā cāparṇe duritāpahe |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 10||
stuvadbhyo bhaktipūrvaṃ tvāṃ caṇḍike vyādhināśini |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 11||
caṇḍike satataṃ yuddhe jayanti pāpanāśini |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 12||
dehi saubhāgyamārogyaṃ dehi devi paraṃ sukham |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 13||
vidhehi devi kalyāṇaṃ vidhehi vipulāṃ śriyam |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 14||
vidhehi dviṣatāṃ nāśaṃ vidhehi balamuccakaiḥ |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 15||
surāsuraśiroratnanighṛṣṭacaraṇe'mbike |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 16||
vidyāvantaṃ yaśasvantaṃ lakṣmīvantañca māṃ kuru |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 17||
devi pracaṇḍadordaṇḍadaityadarpaniṣūdini |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 18||
pracaṇḍadaityadarpaghne caṇḍike praṇatāya me |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 19||
caturbhuje caturvaktrasaṃstute parameśvari |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 20||
kṛṣṇena saṃstute devi śaśvadbhaktyā sadāmbike |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 21||
himācalasutānāthasaṃstute parameśvari |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 22||
indrāṇīpatisadbhāvapūjite parameśvari |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 23||
devi bhaktajanoddāmadattānandodaye'mbike |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 24||
bhāryāṃ manoramāṃ dehi manovṛttānusāriṇīm |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 25||
tāriṇi durgasaṃsārasāgarasyācalodbhave |
rūpaṃ dehi jayaṃ dehi yaśo dehi dviṣo jahi || 26||
idaṃ stotraṃ paṭhitvā tu mahāstotraṃ paṭhennaraḥ |
saptaśatīṃ samārādhya varamāpnoti durlabham || 27||
|| iti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe argalāstotraṃ samāptam ||

|| atha kīlakastotram ||

oṃ asya śrīkīlakamantrasya śivaṛṣiḥ, anuṣṭup chandaḥ,
śrīmahāsarasvatī devatā, śrījagadambāprītyarthaṃ
saptaśatīpāṭhāṅgatvena jape viniyogaḥ |
oṃ namaścaṇḍikāyai |
mārkaṇḍeya uvāca|
oṃ viśuddhajñānadehāya trivedīdivyacakṣuṣe |
śreyaḥprāptinimittāya namaḥ somārdhadhāriṇe || 1||
sarvametadvijānīyānmantrāṇāmapi kīlakam |
so'pi kṣemamavāpnoti satataṃ japyatatparaḥ || 2||
siddhyantyuccāṭanādīni karmāṇi sakalānyapi |
etena stuvatāṃ devīṃ stotravṛndena bhaktitaḥ || 3||
na mantro nauṣadhaṃ tasya na kiñcidapi vidyate |
vinā japyena siddhyettu sarvamuccāṭanādikam || 4||
samagrāṇyapi setsyanti lokaśaṅkāmimāṃ haraḥ |
kṛtvā nimantrayāmāsa sarvamevamidaṃ śubham || 5||
stotraṃ vai caṇḍikāyāstu tacca guhyaṃ cakāra saḥ |
samāpnoti sa puṇyena tāṃ yathāvannimantraṇām || 6||
so'pi kṣemamavāpnoti sarvameva na saṃśayaḥ |
kṛṣṇāyāṃ vā caturdaśyāmaṣṭamyāṃ vā samāhitaḥ || 7||
dadāti pratigṛhṇāti nānyathaiṣā prasīdati |
itthaṃ rūpeṇa kīlena mahādevena kīlitam || 8||
yo niṣkīlāṃ vidhāyaināṃ caṇḍīṃ japati nityaśaḥ |
sa siddhaḥ sa gaṇaḥ so'tha gandharvo jāyate dhruvam || 9||
na caivāpāṭavaṃ tasya bhayaṃ kvāpi na jāyate |
nāpamṛtyuvaśaṃ yāti mṛte ca mokṣamāpnuyāt || 10||
jñātvā prārabhya kurvīta hyakurvāṇo vinaśyati |
tato jñātvaiva sampūrṇamidaṃ prārabhyate budhaiḥ || 11||
saubhāgyādi ca yatkiñcid dṛśyate lalanājane |
tatsarvaṃ tatprasādena tena japyamidaṃ śubham || 12||
śanaistu japyamāne'smin stotre sampattiruccakaiḥ |
bhavatyeva samagrāpi tataḥ prārabhyameva tat || 13||
aiśvaryaṃ tatprasādena saubhāgyārogyameva ca |
śatruhāniḥ paro mokṣaḥ stūyate sā na kiṃ janaiḥ || 14||
caṇḍikāṃ hṛdayenāpi yaḥ smaret satataṃ naraḥ |
hṛdyaṃ kāmamavāpnoti hṛdi devī sadā vaset || 15||
agrato'muṃ mahādevakṛtaṃ kīlakavāraṇam |
niṣkīlañca tathā kṛtvā paṭhitavyaṃ samāhitaiḥ || 16||
|| iti śrībhagavatyāḥ kīlakastotraṃ samāptam ||

|| atha devī kavacam ||

asya śrīcaṇḍīkavacasya brahmā ṛṣiḥ , anuṣṭup chandaḥ ,
cāmuṇḍā devatā , aṅganyāsoktamātaro bījam ,
digbandhadevatāstatvam , śrījagadambāprītyarthe jape viniyogaḥ |
oṃ namaścaṇḍikāyai |
mārkaṇḍeya uvāca|
oṃ yadguhyaṃ paramaṃ loke sarvarakṣākaraṃ nṛṇām |
yanna kasyacidākhyātaṃ tanme brūhi pitāmaha || 1||
brahmovāca |
asti guhyatamaṃ vipra sarvabhūtopakārakam |
devyāstu kavacaṃ puṇyaṃ tacchṛṇuṣva mahāmune || 2||
prathamaṃ śailaputrīti dvitīyaṃ brahmacāriṇī |
tṛtīyaṃ candraghaṇṭeti kūṣmāṇḍeti caturthakam || 3||
pañcamaṃ skandamāteti ṣaṣṭhaṃ kātyāyanī tathā |
saptamaṃ kālarātriśca mahāgaurīti cāṣṭamam || 4||
navamaṃ siddhidātrī ca navadurgāḥ prakīrtitāḥ |
uktānyetāni nāmāni brahmaṇaiva mahātmanā || 5||
agninā dahyamānāstu śatrumadhyagatā raṇe |
viṣame durgame caiva bhayārtāḥ śaraṇaṃ gatāḥ || 6|
na teṣāṃ jāyate kiñcidaśubhaṃ raṇasaṅkaṭe |
āpadaṃ na ca paśyanti śokaduḥkhabhayaṅkarīm || 7||
yaistu bhaktyā smṛtā nityaṃ teṣāṃ vṛddhiḥ prajāyate |
ye tvāṃ smaranti deveśi rakṣasi tānna saṃśayaḥ || 8||
pretasaṃsthā tu cāmuṇḍā vārāhī mahiṣāsanā |
aindrī gajasamārūḍhā vaiṣṇavī garuḍāsanā || 9||
nārasiṃhī mahāvīryā śivadūtī mahābalā |
māheśvarī vṛṣārūḍhā kaumārī śikhivāhanā || 10||
lakṣmīḥ padmāsanā devī padmahastā haripriyā |
śvetarūpadharā devī īśvarī vṛṣavāhanā || 11||
brāhmī haṃsasamārūḍhā sarvābharaṇabhūṣitā |
ityetā mātaraḥ sarvāḥ sarvayogasamanvitāḥ || 12||
nānābharaṇaśobhāḍhyā nānāratnopaśobhitāḥ |
śraiṣṭhaiśca mauktikaiḥ sarvā divyahārapralambibhiḥ || 13||
indranīlairmahānīlaiḥ padmarāgaiḥ suśobhanaiḥ |
dṛśyante rathamārūḍhā devyaḥ krodhasamākulāḥ || 14||
śaṅkhaṃ cakraṃ gadāṃ śaktiṃ halaṃ ca musalāyudham |
kheṭakaṃ tomaraṃ caiva paraśuṃ pāśameva ca || 15||
kuntāyudhaṃ triśūlaṃ ca śārṅgamāyudhamuttamam |
daityānāṃ dehanāśāya bhaktānāmabhayāya ca || 16||
dhārayantyāyudhānītthaṃ devānāṃ ca hitāya vai |
namaste'stu mahāraudre mahāghoraparākrame || 17||
mahābale mahotsāhe mahābhayavināśini |
trāhi māṃ devi duṣprekṣye śatrūṇāṃ bhayavardhini || 18||
prācyāṃ rakṣatu māmaindrī āgneyyāmagnidevatā |
dakṣiṇe'vatu vārāhī nairṛtyāṃ khaḍgadhāriṇī || 19||
pratīcyāṃ vāruṇī rakṣedvāyavyāṃ mṛgavāhinī |
udīcyāṃ pātu kauberī īśānyāṃ śūladhāriṇī || 20||
ūrdhvaṃ brahmāṇī me rakṣedadhastādvaiṣṇavī tathā |
evaṃ daśa diśo rakṣeccāmuṇḍā śavavāhanā || 21||
jayā māmagrataḥ pātu vijayā pātu pṛṣṭhataḥ |
ajitā vāmapārśve tu dakṣiṇe cāparājitā || 22||
śikhāṃ me dyotinī rakṣedumā mūrdhni vyavasthitā |
mālādharī lalāṭe ca bhruvau rakṣedyaśasvinī || 23||
netrayościtranetrā ca yamaghaṇṭā tu pārśvake |
trinetrā ca triśūlena bhruvormadhye ca caṇḍikā || 24||
śaṅkhinī cakṣuṣormadhye śrotrayordvāravāsinī |
kapolau kālikā rakṣet karṇamūle tu śaṅkarī || 25||
nāsikāyāṃ sugandhā ca uttaroṣṭhe ca carcikā |
adhare cāmṛtābālā jihvāyāṃ ca sarasvatī || 26||
dantān rakṣatu kaumārī kaṇṭhadeśe tu caṇḍikā |
ghaṇṭikāṃ citraghaṇṭā ca mahāmāyā ca tāluke || 27||
kāmākṣī cibukaṃ rakṣedvācaṃ me sarvamaṅgalā |
grīvāyāṃ bhadrakālī ca pṛṣṭhavaṃśe dhanurdharī || 28||
nīlagrīvā bahiḥ kaṇṭhe nalikāṃ nalakūbarī |
skandhayoḥ khaḍginī rakṣed bāhū me vajradhāriṇī || 29||
hastayordaṇḍinī rakṣedambikā cāṅgulīṣu ca |
nakhāñchūleśvarī rakṣet kukṣau rakṣennareśvarī || 30||
stanau rakṣenmahādevī manaḥśokavināśinī |
hṛdaye lalitā devī udare śūladhāriṇī || 31||
nābhau ca kāminī rakṣed guhyaṃ guhyeśvarī tathā |
meḍhraṃ rakṣatu durgandhā pāyuṃ me guhyavāhinī || 32||
kaṭyāṃ bhagavatī rakṣedūrū me meghavāhanā |
jaṅghe mahābalā rakṣet jānū mādhavanāyikā || 33||
gulphayornārasiṃhī ca pādapṛṣṭhe tu kauśikī |
pādāṅgulīḥ śrīdharī ca talaṃ pātālavāsinī || 34||
nakhān daṃṣṭrakarālī ca keśāṃścaivordhvakeśinī |
romakūpeṣu kaumārī tvacaṃ yogīśvarī tathā || 35||
raktamajjāvasāmāṃsānyasthimedāṃsi pārvatī |
antrāṇi kālarātriśca pittaṃ ca mukuṭeśvarī || 36||
padmāvatī padmakośe kaphe cūḍāmaṇistathā |
jvālāmukhī nakhajvālāmabhedyā sarvasandhiṣu || 37||
śukraṃ brahmāṇī me rakṣecchāyāṃ chatreśvarī tathā |
ahaṅkāraṃ mano buddhiṃ rakṣenme dharmadhāriṇī || 38||
prāṇāpānau tathā vyānamudānaṃ ca samānakam |
vajrahastā ca me rakṣet prāṇān kalyāṇaśobhanā || 39||
rase rūpe ca gandhe ca śabde sparśe ca yoginī |
sattvaṃ rajastamaścaiva rakṣennārāyaṇī sadā || 40||
āyū rakṣatu vārāhī dharmaṃ rakṣatu pārvatī |
yaśaḥ kīrtiṃ ca lakṣmīṃ ca sadā rakṣatu vaiṣṇavī || 41||
gotramindrāṇī me rakṣet paśūn rakṣecca caṇḍikā |
putrān rakṣenmahālakṣmīrbhāryāṃ rakṣatu bhairavī || 42||
dhaneśvarī dhanaṃ rakṣet kaumārī kanyakāṃ tathā |
panthānaṃ supathā rakṣenmārgaṃ kṣemaṅkarī tathā || 43||
rājadvāre mahālakṣmīrvijayā satata sthitā |
rakṣāhīnaṃ tu yat sthānaṃ varjitaṃ kavacena tu || 44||
tatsarvaṃ rakṣa me devi jayantī pāpanāśinī |
sarvarakṣākaraṃ puṇyaṃ kavacaṃ sarvadā japet || 45||
idaṃ rahasyaṃ viprarṣe bhaktyā tava mayoditam |
pādamekaṃ na gacchet tu yadīcchecchubhamātmanaḥ || 46||
kavacenāvṛto nityaṃ yatra yatraiva gacchati |
tatra tatrārthalābhaśva vijayaḥ sārvakālikaḥ || 47||
yaṃ yaṃ cintayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnoti niścitam |
paramaiśvaryamatulaṃ prāpsyate bhūtale pumān || 48||
nirbhayo jāyate martyaḥ saṅgrāmeṣvaparājitaḥ |
trailokye tu bhavetpūjyaḥ kavacenāvṛtaḥ pumān || 49||
idaṃ tu devyāḥ kavacaṃ devānāmapi durlabham |
yaḥ paṭhetprayato nityaṃ trisandhyaṃ śraddhayānvitaḥ || 50||
daivīkalā bhavettasya trailokye cāparājitaḥ |
jīvedvarṣaśataṃ sāgramapamṛtyuvivarjitaḥ || 51||
naśyanti vyādhayaḥ sarve lūtāvisphoṭakādayaḥ |
sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva kṛtrimaṃ caiva yadviṣam || 52||
abhicārāṇi sarvāṇi mantrayantrāṇi bhūtale |
bhūcarāḥ khecarāścaiva kulajāścaupadeśikāḥ || 53||
sahajā kulajā mālā ḍākinī śākinī tathā |
antarikṣacarā ghorā ḍākinyaśca mahāravāḥ || 54||
grahabhūtapiśācāśca yakṣagandharvarākṣasāḥ |
brahmarākṣasavetālāḥ kūṣmāṇḍā bhairavādayaḥ || 55||
naśyanti darśanāttasya kavacenāvṛto hi yaḥ |
mānonnatirbhavedrājñastejovṛddhiḥ parā bhavet || 56||
yaśovṛddhirbhavet puṃsāṃ kīrtivṛddhiśca jāyate |
tasmāt japet sadā bhaktaḥ kavacaṃ kāmadaṃ mune || 57||
japet saptaśatīṃ caṇḍīṃ kṛtvā tu kavacaṃ purā |
nirvighnena bhavet siddhiścaṇḍījapasamudbhavā || 58||
yāvadbhūmaṇḍalaṃ dhatte saśailavanakānanam |
tāvattiṣṭhati medinyāṃ santatiḥ putrapautrikī || 59||
dehānte paramaṃ sthānaṃ surairapi sudurlabham |
prāpnoti puruṣo nityaṃ mahāmāyāprasādataḥ || 60||
tatra gacchati gatvāsau punaścāgamanaṃ nahi |
labhate paramaṃ sthānaṃ śivena samatāṃ vrajet || 61||
|| iti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe hariharabrahmaviracitaṃ
devīkavacaṃ samāptam ||

|| devī māhātmyam ||

%
|| śrīdurgāyai namaḥ ||
|| atha śrīdurgāsaptaśatī ||

|| 1. madhukaiṭabhavadho nāma prathamo'dhyāyaḥ ||

viniyogaḥ
asya śrī prathamacaritrasya | brahmā ṛṣiḥ |
mahākālī devatā | gāyatrī chandaḥ | nandā śaktiḥ |
raktadantikā bījam | agnistattvam |
ṛgvedaḥ svarūpam | śrīmahākālīprītyarthe
prathamacaritrajape viniyogaḥ |
| dhyānam |
oṃ khaḍgaṃ cakragadeṣucāpaparighāñchūlaṃ bhuśuṇḍīṃ śiraḥ
śaṅkhaṃ sandadhatīṃ karaistrinayanāṃ sarvāṅgabhūṣāvṛtām |
nīlāśmadyutimāsyapādadaśakāṃ seve mahākālikāṃ
yāmastautsvapite harau kamalajo hantuṃ madhuṃ kaiṭabham ||
oṃ namaścaṇḍikāyai ||
oṃ aiṃ mārkaṇḍeya uvāca|| 1.1||
sāvarṇiḥ sūryatanayo yo manuḥ kathyate'ṣṭamaḥ |
niśāmaya tadutpattiṃ vistarādgadato mama || 1.2||
mahāmāyānubhāvena yathā manvantarādhipaḥ |
sa babhūva mahābhāgaḥ sāvarṇistanayo raveḥ || 1.3||
svārociṣe'ntare pūrvaṃ caitravaṃśasamudbhavaḥ |
suratho nāma rājābhūtsamaste kṣitimaṇḍale || 1.4||
tasya pālayataḥ samyak prajāḥ putrānivaurasān |
babhūvuḥ śatravo bhūpāḥ kolāvidhvaṃsinastadā || 1.5||
tasya tairabhavad yuddhamatiprabaladaṇḍinaḥ |
nyūnairapi sa tairyuddhe kolāvidhvaṃsibhirjitaḥ || 1.6||
tataḥ svapuramāyāto nijadeśādhipo'bhavat |
ākrāntaḥ sa mahābhāgastaistadā prabalāribhiḥ || 1.7||
amātyairbalibhirduṣṭairdurbalasya durātmabhiḥ |
kośo balaṃ cāpahṛtaṃ tatrāpi svapure tataḥ || 1.8||
tato mṛgayāvyājena hṛtasvāmyaḥ sa bhūpatiḥ |
ekākī hayamāruhya jagāma gahanaṃ vanam || 1.9||
sa tatrāśramamadrākṣīddvijavaryasya medhasaḥ |
praśāntaśvāpadākīrṇaṃ muniśiṣyopaśobhitam || 1.10||
tasthau kañcitsa kālaṃ ca muninā tena satkṛtaḥ |
itaścetaśca vicaraṃstasmin munivarāśrame || 1.11||
so'cintayattadā tatra mamatvākṛṣṭamānasaḥ |
matpūrvaiḥ pālitaṃ pūrvaṃ mayā hīnaṃ puraṃ hi tat || 1.12||
madbhṛtyaistairasadvṛttairdharmataḥ pālyate na vā |
na jāne sa pradhāno me śūro hastī sadāmadaḥ || 1.13||
mama vairivaśaṃ yātaḥ kān bhogānupalapsyate |
ye mamānugatā nityaṃ prasādadhanabhojanaiḥ || 1.14||
anuvṛttiṃ dhruvaṃ te'dya kurvantyanyamahībhṛtām |
asamyagvyayaśīlaistaiḥ kurvadbhiḥ satataṃ vyayam || 1.15||
sañcitaḥ so'tiduḥkhena kṣayaṃ kośo gamiṣyati |
etaccānyacca satataṃ cintayāmāsa pārthivaḥ || 1.16||
tatra viprāśramābhyāśe vaiśyamekaṃ dadarśa saḥ |
sa pṛṣṭastena kastvaṃ bho hetuścāgamane'tra kaḥ || 1.17||
saśoka iva kasmāttvaṃ durmanā iva lakṣyase |
ityākarṇya vacastasya bhūpateḥ praṇayoditam || 1.18||
pratyuvācasa taṃ vaiśyaḥ praśrayāvanato nṛpam || 1.19||
vaiśya uvāca|| 1.20||
samādhirnāma vaiśyo'hamutpanno dhanināṃ kule || 1.21||
putradārairnirastaśca dhanalobhādasādhubhiḥ |
vihīnaśca dhanairdāraiḥ putrairādāya me dhanam || 1.22||
vanamabhyāgato duḥkhī nirastaścāptabandhubhiḥ |
so'haṃ na vedmi putrāṇāṃ kuśalākuśalātmikām || 1.23||
pravṛttiṃ svajanānāṃ ca dārāṇāṃ cātra saṃsthitaḥ |
kiṃ nu teṣāṃ gṛhe kṣemamakṣemaṃ kiṃ nu sāmpratam || 1.24||
kathaṃ te kiṃ nu sadvṛttā durvṛttāḥ kiṃ nu me sutāḥ || 1.25||
rājovāca || 1.26||
yairnirasto bhavā~llubdhaiḥ putradārādibhirdhanaiḥ || 1.27||
teṣu kiṃ bhavataḥ snehamanubadhnāti mānasam || 1.28||
vaiśya uvāca|| 1.29||
evametadyathā prāha bhavānasmadgataṃ vacaḥ || 1.30||
kiṃ karomi na badhnāti mama niṣṭhuratāṃ manaḥ |
yaiḥ santyajya pitṛsnehaṃ dhanalubdhairnirākṛtaḥ || 1.31||
patisvajanahārdaṃ ca hārditeṣveva me manaḥ |
kimetannābhijānāmi jānannapi mahāmate || 1.32||
yatpremapravaṇaṃ cittaṃ viguṇeṣvapi bandhuṣu |
teṣāṃ kṛte me niḥśvāso daurmanasyaṃ ca jāyate || 1.33||
karomi kiṃ yanna manasteṣvaprītiṣu niṣṭhuram || 1.34||
mārkaṇḍeya uvāca|| 1.35||
tatastau sahitau vipra taṃ muniṃ samupasthitau || 1.36||
samādhirnāma vaiśyo'sau sa ca pārthivasattamaḥ |
kṛtvā tu tau yathānyāyaṃ yathārhaṃ tena saṃvidam || 1.37||
upaviṣṭau kathāḥ kāściccakraturvaiśyapārthivau || 1.38||
rājovāca || 1.39||
bhagavaṃstvāmahaṃ praṣṭumicchāmyekaṃ vadasva tat || 1.40||
duḥkhāya yanme manasaḥ svacittāyattatāṃ vinā |
mamatvaṃ gatarājyasya rājyāṅgeṣvakhileṣvapi || 1.41||
jānato'pi yathājñasya kimetanmunisattama |
ayaṃ ca nikṛtaḥ putrairdārairbhṛtyaistathojjhitaḥ || 1.42||
svajanena ca santyaktasteṣu hārdī tathāpyati |
evameṣa tathāhaṃ ca dvāvapyatyantaduḥkhitau || 1.43||
dṛṣṭadoṣe'pi viṣaye mamatvākṛṣṭamānasau |
tatkimetanmahābhāga yanmoho jñāninorapi || 1.44||
mamāsya ca bhavatyeṣā vivekāndhasya mūḍhatā || 1.45||
ṛṣiruvāca || 1.46||
jñānamasti samastasya jantorviṣayagocare || 1.47||
viṣayāśca mahābhāga yānti caivaṃ pṛthakpṛthak |
divāndhāḥ prāṇinaḥ kecidrātrāvandhāstathāpare || 1.48||
keciddivā tathā rātrau prāṇinastulyadṛṣṭayaḥ |
jñānino manujāḥ satyaṃ kiṃ tu te na hi kevalam || 1.49||
yato hi jñāninaḥ sarve paśupakṣimṛgādayaḥ |
jñānaṃ ca tanmanuṣyāṇāṃ yatteṣāṃ mṛgapakṣiṇām || 1.50||
manuṣyāṇāṃ ca yatteṣāṃ tulyamanyattathobhayoḥ |
jñāne'pi sati paśyaitān pataṅgāñchāvacañcuṣu || 1.51||
kaṇamokṣādṛtān mohātpīḍyamānānapi kṣudhā |
mānuṣā manujavyāghra sābhilāṣāḥ sutān prati || 1.52||
lobhāt pratyupakārāya nanvetān kiṃ na paśyasi |
tathāpi mamatāvartte mohagarte nipātitāḥ || 1.53||
mahāmāyāprabhāveṇa saṃsārasthitikāriṇā |
tannātra vismayaḥ kāryo yoganidrā jagatpateḥ || 1.54||
mahāmāyā hareścaiṣā tayā sammohyate jagat |
jñānināmapi cetāṃsi devī bhagavatī hi sā || 1.55||
balādākṛṣya mohāya mahāmāyā prayacchati |
tayā visṛjyate viśvaṃ jagadetaccarācaram || 1.56||
saiṣā prasannā varadā nṛṇāṃ bhavati muktaye |
sā vidyā paramā mukterhetubhūtā sanātanī || 1.57||
saṃsārabandhahetuśca saiva sarveśvareśvarī || 1.58||
rājovāca || 1.59||
bhagavan kā hi sā devī mahāmāyeti yāṃ bhavān || 1.60||
bravīti kathamutpannā sā karmāsyāśca kiṃ dvija |
yatprabhāvā ca sā devī yatsvarūpā yadudbhavā || 1.61||
tatsarvaṃ śrotumicchāmi tvatto brahmavidāṃ vara || 1.62||
ṛṣiruvāca || 1.63||
nityaiva sā jaganmūrtistayā sarvamidaṃ tatam || 1.64||
tathāpi tatsamutpattirbahudhā śrūyatāṃ mama |
devānāṃ kāryasiddhyarthamāvirbhavati sā yadā || 1.65||
utpanneti tadā loke sā nityāpyabhidhīyate |
yoganidrāṃ yadā viṣṇurjagatyekārṇavīkṛte || 1.66||
āstīrya śeṣamabhajat kalpānte bhagavān prabhuḥ |
tadā dvāvasurau ghorau vikhyātau madhukaiṭabhau || 1.67||
viṣṇukarṇamalodbhūtau hantuṃ brahmāṇamudyatau |
sa nābhikamale viṣṇoḥ sthito brahmā prajāpatiḥ || 1.68||
dṛṣṭvā tāvasurau cograu prasuptaṃ ca janārdanam |
tuṣṭāva yoganidrāṃ tāmekāgrahṛdayaḥ sthitaḥ || 1.69||
vibodhanārthāya harerharinetrakṛtālayām |
viśveśvarīṃ jagaddhātrīṃ sthitisaṃhārakāriṇīm || 1.70||
nidrāṃ bhagavatīṃ viṣṇoratulāṃ tejasaḥ prabhuḥ || 1.71||
brahmovāca || 1.72||
tvaṃ svāhā tvaṃ svadhā tvaṃ hi vaṣaṭkāraḥ svarātmikā || 1.73||
sudhā tvamakṣare nitye tridhā mātrātmikā sthitā |
ardhamātrā sthitā nityā yānuccāryāviśeṣataḥ || 1.74||
tvameva sandhyā sāvitrī tvaṃ devi jananī parā |
tvayaitaddhāryate viśvaṃ tvayaitat sṛjyate jagat || 1.75||
tvayaitat pālyate devi tvamatsyante ca sarvadā |
visṛṣṭau sṛṣṭirūpā tvaṃ sthitirūpā ca pālane || 1.76||
tathā saṃhṛtirūpānte jagato'sya jaganmaye |
mahāvidyā mahāmāyā mahāmedhā mahāsmṛtiḥ || 1.77||
mahāmohā ca bhavatī mahādevī maheśvarī |
prakṛtistvaṃ ca sarvasya guṇatrayavibhāvinī || 1.78||
kālarātrirmahārātrirmoharātriśca dāruṇā |
tvaṃ śrīstvamīśvarī tvaṃ hrīstvaṃ buddhirbodhalakṣaṇā || 1.79||
lajjā puṣṭistathā tuṣṭistvaṃ śāntiḥ kṣāntireva ca |
khaḍginī śūlinī ghorā gadinī cakriṇī tathā || 1.80||
śaṅkhinī cāpinī bāṇabhuśuṇḍīparighāyudhā |
saumyā saumyatarāśeṣasaumyebhyastvatisundarī || 1.81||
parāparāṇāṃ paramā tvameva parameśvarī |
yacca kiñcitkvacidvastu sadasadvākhilātmike || 1.82||
tasya sarvasya yā śaktiḥ sā tvaṃ kiṃ stūyase mayā |
yayā tvayā jagatsraṣṭā jagatpātyatti yo jagat || 1.83||
so'pi nidrāvaśaṃ nītaḥ kastvāṃ stotumiheśvaraḥ |
viṣṇuḥ śarīragrahaṇamahamīśāna eva ca || 1.84||
kāritāste yato'tastvāṃ kaḥ stotuṃ śaktimān bhavet |
sā tvamitthaṃ prabhāvaiḥ svairudārairdevi saṃstutā || 1.85||
mohayaitau durādharṣāvasurau madhukaiṭabhau |
prabodhaṃ ca jagatsvāmī nīyatāmacyuto laghu || 1.86||
bodhaśca kriyatāmasya hantumetau mahāsurau || 1.87||
ṛṣiruvāca || 1.88||
evaṃ stutā tadā devī tāmasī tatra vedhasā || 1.89||
viṣṇoḥ prabodhanārthāya nihantuṃ madhukaiṭabhau |
netrāsyanāsikābāhuhṛdayebhyastathorasaḥ || 1.90||
nirgamya darśane tasthau brahmaṇo'vyaktajanmanaḥ |
uttasthau ca jagannāthastayā mukto janārdanaḥ || 1.91||
ekārṇave'hiśayanāttataḥ sa dadṛśe ca tau |
madhukaiṭabhau durātmānāvativīryaparākramau || 1.92||
krodharaktekṣaṇāvattuṃ brahmāṇaṃ janitodyamau |
samutthāya tatastābhyāṃ yuyudhe bhagavān hariḥ || 1.93||
pañcavarṣasahasrāṇi bāhupraharaṇo vibhuḥ |
tāvapyatibalonmattau mahāmāyāvimohitau || 1.94||
uktavantau varo'smatto vriyatāmiti keśavam || 1.95||
śrībhagavānuvāca || 1.96||
bhavetāmadya me tuṣṭau mama vadhyāvubhāvapi || 1.97||
kimanyena vareṇātra etāvaddhi vṛtaṃ mayā || 1.98||
ṛṣiruvāca || 1.99||
vañcitābhyāmiti tadā sarvamāpomayaṃ jagat || 1.100||
vilokya tābhyāṃ gadito bhagavān kamalekṣaṇaḥ |
āvāṃ jahi na yatrorvī salilena pariplutā || 1.101||
ṛṣiruvāca || 1.102||
tathetyuktvā bhagavatā śaṅkhacakragadābhṛtā |
kṛtvā cakreṇa vai chinne jaghane śirasī tayoḥ || 1.103||
evameṣā samutpannā brahmaṇā saṃstutā svayam |
prabhāvamasyā devyāstu bhūyaḥ śa‍ṛṇu vadāmi te || 1.104||
| aiṃ oṃ |
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
madhukaiṭabhavadho nāma prathamo'dhyāyaḥ || 1||
uvāca14, ardhaślokāḥ 24, ślokāḥ 66, evamāditaḥ || 104||

|| 2. mahiṣāsurasainyavadho nāma dvitīyo'dhyāyaḥ ||

viniyogaḥ
asya śrī madhyamacaritrasya viṣṇurṛṣiḥ |
śrīmahālakṣmīrdevatā |
uṣṇik chandaḥ | śākambharī śaktiḥ | durgā bījam |
vāyustattvam |
yajurvedaḥ svarūpam | śrīmahālakṣmīprītyarthe
madhyamacaritrajape viniyogaḥ |
| dhyānam |
oṃ akṣasrakparaśū gadeṣukuliśaṃ padmaṃ dhanuḥ kuṇḍikāṃ
daṇḍaṃ śaktimasiṃ ca carma jalajaṃ ghaṇṭāṃ surābhājanam |
śūlaṃ pāśasudarśane ca dadhatīṃ hastaiḥ pravālaprabhāṃ
seve sairibhamardinīmiha mahālakṣmīṃ sarojasthitām ||
oṃ hrīṃ ṛṣiruvāca || 2.1||
devāsuramabhūdyuddhaṃ pūrṇamabdaśataṃ purā |
mahiṣe'surāṇāmadhipe devānāṃ ca purandare || 2.2||
tatrāsurairmahāvīryairdevasainyaṃ parājitam |
jitvā ca sakalān devānindro'bhūnmahiṣāsuraḥ || 2.3||
tataḥ parājitā devāḥ padmayoniṃ prajāpatim |
puraskṛtya gatāstatra yatreśagaruḍadhvajau || 2.4||
yathāvṛttaṃ tayostadvanmahiṣāsuraceṣṭitam |
tridaśāḥ kathayāmāsurdevābhibhavavistaram || 2.5||
sūryendrāgnyanilendūnāṃ yamasya varuṇasya ca |
anyeṣāṃ cādhikārānsa svayamevādhitiṣṭhati || 2.6||
svargānnirākṛtāḥ sarve tena devagaṇā bhuvi |
vicaranti yathā martyā mahiṣeṇa durātmanā || 2.7||
etadvaḥ kathitaṃ sarvamamarāriviceṣṭitam |
śaraṇaṃ vaḥ prapannāḥ smo vadhastasya vicintyatām || 2.8||
itthaṃ niśamya devānāṃ vacāṃsi madhusūdanaḥ |
cakāra kopaṃ śambhuśca bhrukuṭīkuṭilānanau || 2.9||
tato'tikopapūrṇasya cakriṇo vadanāttataḥ |
niścakrāma mahattejo brahmaṇaḥ śaṅkarasya ca || 2.10||
anyeṣāṃ caiva devānāṃ śakrādīnāṃ śarīrataḥ |
nirgataṃ sumahattejastaccaikyaṃ samagacchata || 2.11||
atīva tejasaḥ kūṭaṃ jvalantamiva parvatam |
dadṛśuste surāstatra jvālāvyāptadigantaram || 2.12||
atulaṃ tatra tattejaḥ sarvadevaśarīrajam |
ekasthaṃ tadabhūnnārī vyāptalokatrayaṃ tviṣā || 2.13||
yadabhūcchāmbhavaṃ tejastenājāyata tanmukham |
yāmyena cābhavan keśā bāhavo viṣṇutejasā || 2.14||
saumyena stanayoryugmaṃ madhyaṃ caindreṇa cābhavat |
vāruṇena ca jaṅghorū nitambastejasā bhuvaḥ || 2.15||
brahmaṇastejasā pādau tadaṅgulyo'rkatejasā |
vasūnāṃ ca karāṅgulyaḥ kaubereṇa ca nāsikā || 2.16||
tasyāstu dantāḥ sambhūtāḥ prājāpatyena tejasā |
nayanatritayaṃ jajñe tathā pāvakatejasā || 2.17||
bhruvau ca sandhyayostejaḥ śravaṇāvanilasya ca |
anyeṣāṃ caiva devānāṃ sambhavastejasāṃ śivā || 2.18||
tataḥ samastadevānāṃ tejorāśisamudbhavām |
tāṃ vilokya mudaṃ prāpuramarā mahiṣārditāḥ |
tato devā dadustasyai svāni svānyāyudhāni ca || 2.19||
śūlaṃ śūlādviniṣkṛṣya dadau tasyai pinākadhṛk |
cakraṃ ca dattavān kṛṣṇaḥ samutpāṭya svacakrataḥ || 2.20||
śaṅkhaṃ ca varuṇaḥ śaktiṃ dadau tasyai hutāśanaḥ |
māruto dattavāṃścāpaṃ bāṇapūrṇe tatheṣudhī || 2.21||
vajramindraḥ samutpāṭya kuliśādamarādhipaḥ |
dadau tasyai sahasrākṣo ghaṇṭāmairāvatādgajāt || 2.22||
kāladaṇḍādyamo daṇḍaṃ pāśaṃ cāmbupatirdadau |
prajāpatiścākṣamālāṃ dadau brahmā kamaṇḍalum || 2.23||
samastaromakūpeṣu nijaraśmīn divākaraḥ |
kālaśca dattavān khaḍgaṃ tasyai carma ca nirmalam || 2.24||
kṣīrodaścāmalaṃ hāramajare ca tathāmbare |
cūḍāmaṇiṃ tathā divyaṃ kuṇḍale kaṭakāni ca || 2.25||
ardhacandraṃ tathā śubhraṃ keyūrān sarvabāhuṣu |
nūpurau vimalau tadvad graiveyakamanuttamam || 2.26||
aṅgulīyakaratnāni samastāsvaṅgulīṣu ca |
viśvakarmā dadau tasyai paraśuṃ cātinirmalam || 2.27||
astrāṇyanekarūpāṇi tathābhedyaṃ ca daṃśanam |
amlānapaṅkajāṃ mālāṃ śirasyurasi cāparām || 2.28||
adadajjaladhistasyai paṅkajaṃ cātiśobhanam |
himavān vāhanaṃ siṃhaṃ ratnāni vividhāni ca || 2.29||
dadāvaśūnyaṃ surayā pānapātraṃ dhanādhipaḥ |
śeṣaśca sarvanāgeśo mahāmaṇivibhūṣitam || 2.30||
nāgahāraṃ dadau tasyai dhatte yaḥ pṛthivīmimām |
anyairapi surairdevī bhūṣaṇairāyudhaistathā || 2.31||
sammānitā nanādoccaiḥ sāṭṭahāsaṃ muhurmuhuḥ |
tasyā nādena ghoreṇa kṛtsnamāpūritaṃ nabhaḥ || 2.32||
amāyatātimahatā pratiśabdo mahānabhūt |
cukṣubhuḥ sakalā lokāḥ samudrāśca cakampire || 2.33||
cacāla vasudhā celuḥ sakalāśca mahīdharāḥ |
jayeti devāśca mudā tāmūcuḥ siṃhavāhinīm || 2.34||
tuṣṭuvurmunayaścaināṃ bhaktinamrātmamūrtayaḥ |
dṛṣṭvā samastaṃ saṅkṣubdhaṃ trailokyamamarārayaḥ || 2.35||
sannaddhākhilasainyāste samuttasthurudāyudhāḥ |
āḥ kimetaditi krodhādābhāṣya mahiṣāsuraḥ || 2.36||
abhyadhāvata taṃ śabdamaśeṣairasurairvṛtaḥ |
sa dadarśa tato devīṃ vyāptalokatrayāṃ tviṣā || 2.37||
pādākrāntyā natabhuvaṃ kirīṭollikhitāmbarām |
kṣobhitāśeṣapātālāṃ dhanurjyāniḥsvanena tām || 2.38||
diśo bhujasahasreṇa samantādvyāpya saṃsthitām |
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tayā devyā suradviṣām || 2.39||
śastrāstrairbahudhā muktairādīpitadigantaram |
mahiṣāsurasenānīścikṣurākhyo mahāsuraḥ || 2.40||
yuyudhe cāmaraścānyaiścaturaṅgabalānvitaḥ |
rathānāmayutaiḥ ṣaḍbhirudagrākhyo mahāsuraḥ || 2.41||
ayudhyatāyutānāṃ ca sahasreṇa mahāhanuḥ |
pañcāśadbhiśca niyutairasilomā mahāsuraḥ || 2.42||
ayutānāṃ śataiḥ ṣaḍbhirbāṣkalo yuyudhe raṇe |
gajavājisahasraughairanekaiḥ parivāritaḥ || 2.43||
vṛto rathānāṃ koṭyā ca yuddhe tasminnayudhyata |
biḍālākhyo'yutānāṃ ca pañcāśadbhirathāyutaiḥ || 2.44||
yuyudhe saṃyuge tatra rathānāṃ parivāritaḥ |
anye ca tatrāyutaśo rathanāgahayairvṛtāḥ || 2.45||
yuyudhuḥ saṃyuge devyā saha tatra mahāsurāḥ |
koṭikoṭisahasraistu rathānāṃ dantināṃ tathā || 2.46||
hayānāṃ ca vṛto yuddhe tatrābhūnmahiṣāsuraḥ |
tomarairbhindipālaiśca śaktibhirmusalaistathā || 2.47||
yuyudhuḥ saṃyuge devyā khaḍgaiḥ paraśupaṭṭiśaiḥ |
kecicca cikṣipuḥ śaktīḥ kecit pāśāṃstathāpare || 2.48||
devīṃ khaḍgaprahāraistu te tāṃ hantuṃ pracakramuḥ |
sāpi devī tatastāni śastrāṇyastrāṇi caṇḍikā || 2.49||
līlayaiva praciccheda nijaśastrāstravarṣiṇī |
anāyastānanā devī stūyamānā surarṣibhiḥ || 2.50||
mumocāsuradeheṣu śastrāṇyastrāṇi ceśvarī |
so'pi kruddho dhutasaṭo devyā vāhanakesarī || 2.51||
cacārāsurasainyeṣu vaneṣviva hutāśanaḥ |
niḥśvāsān mumuce yāṃśca yudhyamānā raṇe'mbikā || 2.52||
ta eva sadyaḥ sambhūtā gaṇāḥ śatasahasraśaḥ |
yuyudhuste paraśubhirbhindipālāsipaṭṭiśaiḥ || 2.53||
nāśayanto'suragaṇān devīśaktyupabṛṃhitāḥ |
avādayanta paṭahān gaṇāḥ śaṅkhāṃstathāpare || 2.54||
mṛdaṅgāṃśca tathaivānye tasmin yuddhamahotsave |
tato devī triśūlena gadayā śaktivṛṣṭibhiḥ || 2.55||
khaḍgādibhiśca śataśo nijaghāna mahāsurān |
pātayāmāsa caivānyān ghaṇṭāsvanavimohitān || 2.56||
asurān bhuvi pāśena baddhvā cānyānakarṣayat |
kecid dvidhākṛtāstīkṣṇaiḥ khaḍgapātaistathāpare || 2.57||
vipothitā nipātena gadayā bhuvi śerate |
vemuśca kecidrudhiraṃ musalena bhṛśaṃ hatāḥ || 2.58||
kecinnipatitā bhūmau bhinnāḥ śūlena vakṣasi |
nirantarāḥ śaraugheṇa kṛtāḥ kecidraṇājire || 2.59||
śyenānukāriṇaḥ prāṇān mumucustridaśārdanāḥ |
keṣāñcid bāhavaśchinnāśchinnagrīvāstathāpare || 2.60||
śirāṃsi peturanyeṣāmanye madhye vidāritāḥ |
vicchinnajaṅghāstvapare petururvyāṃ mahāsurāḥ || 2.61||
ekabāhvakṣicaraṇāḥ keciddevyā dvidhākṛtāḥ |
chinne'pi cānye śirasi patitāḥ punarutthitāḥ || 2.62||
kabandhā yuyudhurdevyā gṛhītaparamāyudhāḥ |
nanṛtuścāpare tatra yuddhe tūryalayāśritāḥ || 2.63||
kabandhāśchinnaśirasaḥ khaḍgaśaktyṛṣṭipāṇayaḥ |
tiṣṭha tiṣṭheti bhāṣanto devīmanye mahāsurāḥ || 2.64||
pātitai rathanāgāśvairasuraiśca vasundharā |
agamyā sābhavattatra yatrābhūt sa mahāraṇaḥ || 2.65||
śoṇitaughā mahānadyaḥ sadyastatra prasusruvuḥ |
madhye cāsurasainyasya vāraṇāsuravājinām || 2.66||
kṣaṇena tanmahāsainyamasurāṇāṃ tathāmbikā |
ninye kṣayaṃ yathā vahnistṛṇadārumahācayam || 2.67||
sa ca siṃho mahānādamutsṛjan dhutakesaraḥ |
śarīrebhyo'marārīṇāmasūniva vicinvati || 2.68||
devyā gaṇaiśca taistatra kṛtaṃ yuddhaṃ tathāsuraiḥ |
yathaiṣāṃ tutuṣurdevāḥ puṣpavṛṣṭimuco divi || 2.69||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
mahiṣāsurasainyavadho nāma dvitīyo'dhyāyaḥ || 2||
uvāca1, ardhaślokāḥ 68, ślokāḥ 69, evamāditaḥ || 173||

|| 3. mahiṣāsuravadho nāma tṛtīyo'dhyāyaḥ ||

| dhyānam |
oṃ udyadbhānusahasrakāntimaruṇakṣaumāṃ śiromālikāṃ
raktāliptapayodharāṃ japavaṭīṃ vidyāmabhītiṃ varam |
hastābjairdadhatīṃ trinetravilasadvaktrāravindaśriyaṃ
devīṃ baddhahimāṃśuratnamukuṭāṃ vande'ravindasthitām |
oṃ ṛṣiruvāca || 3.1||
nihanyamānaṃ tatsainyamavalokya mahāsuraḥ |
senānīścikṣuraḥ kopādyayau yoddhumathāmbikām || 3.2||
sa devīṃ śaravarṣeṇa vavarṣa samare'suraḥ |
yathā merugireḥ śa‍ṛṅgaṃ toyavarṣeṇa toyadaḥ || 3.3||
tasya chitvā tato devī līlayaiva śarotkarān |
jaghāna turagānbāṇairyantāraṃ caiva vājinām || 3.4||
ciccheda ca dhanuḥ sadyo dhvajaṃ cātisamucchṛtam |
vivyādha caiva gātreṣu chinnadhanvānamāśugaiḥ || 3.5||
sacchinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ |
abhyadhāvata tāṃ devīṃ khaḍgacarmadharo'suraḥ || 3.6||
siṃhamāhatya khaḍgena tīkṣṇadhāreṇa mūrdhani |
ājaghāna bhuje savye devīmapyativegavān || 3.7||
tasyāḥ khaḍgo bhujaṃ prāpya paphāla nṛpanandana |
tato jagrāha śūlaṃ sa kopādaruṇalocanaḥ || 3.8||
cikṣepa ca tatastattu bhadrakālyāṃ mahāsuraḥ |
jājvalyamānaṃ tejobhī ravibimbamivāmbarāt || 3.9||
dṛṣṭvā tadāpatacchūlaṃ devī śūlamamuñcata |
tena tacchatadhā nītaṃ śūlaṃ sa ca mahāsuraḥ || 3.10||
hate tasminmahāvīrye mahiṣasya camūpatau |
ājagāma gajārūḍhaścāmarastridaśārdanaḥ || 3.11||
so'pi śaktiṃ mumocātha devyāstāmambikā drutam |
huṅkārābhihatāṃ bhūmau pātayāmāsa niṣprabhām || 3.12||
bhagnāṃ śaktiṃ nipatitāṃ dṛṣṭvā krodhasamanvitaḥ |
cikṣepa cāmaraḥ śūlaṃ bāṇaistadapi sācchinat || 3.13||
tataḥ siṃhaḥ samutpatya gajakumbhāntare sthitaḥ |
bāhuyuddhena yuyudhe tenoccaistridaśāriṇā || 3.14||
yudhyamānau tatastau tu tasmānnāgānmahīṃ gatau |
yuyudhāte'tisaṃrabdhau prahārairatidāruṇaiḥ || 3.15||
tato vegāt khamutpatya nipatya ca mṛgāriṇā |
karaprahāreṇa śiraścāmarasya pṛthak kṛtam || 3.16||
udagraśca raṇe devyā śilāvṛkṣādibhirhataḥ |
dantamuṣṭitalaiścaiva karālaśca nipātitaḥ || 3.17||
devī kruddhā gadāpātaiścūrṇayāmāsa coddhatam |
bāṣkalaṃ bhindipālena bāṇaistāmraṃ tathāndhakam || 3.18||
ugrāsyamugravīryaṃ ca tathaiva ca mahāhanum |
trinetrā ca triśūlena jaghāna parameśvarī || 3.19||
biḍālasyāsinā kāyāt pātayāmāsa vai śiraḥ |
durdharaṃ durmukhaṃ cobhau śarairninye yamakṣayam || 3.20||
evaṃ saṅkṣīyamāṇe tu svasainye mahiṣāsuraḥ |
māhiṣeṇa svarūpeṇa trāsayāmāsa tān gaṇān || 3.21||
kāṃścittuṇḍaprahāreṇa khurakṣepaistathāparān |
lāṅgūlatāḍitāṃścānyān śa‍ṛṅgābhyāṃ ca vidāritān || 3.22||
vegena kāṃścidaparānnādena bhramaṇena ca |
niḥśvāsapavanenānyānpātayāmāsa bhūtale || 3.23||
nipātya pramathānīkamabhyadhāvata so'suraḥ |
siṃhaṃ hantuṃ mahādevyāḥ kopaṃ cakre tato'mbikā || 3.24||
so'pi kopānmahāvīryaḥ khurakṣuṇṇamahītalaḥ |
śa‍ṛṅgābhyāṃ parvatānuccāṃścikṣepa ca nanāda ca || 3.25||
vegabhramaṇavikṣuṇṇā mahī tasya vyaśīryata |
lāṅgūlenāhataścābdhiḥ plāvayāmāsa sarvataḥ || 3.26||
dhutaśa‍ṛṅgavibhinnāśca khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ yayurghanāḥ |
śvāsānilāstāḥ śataśo nipeturnabhaso'calāḥ || 3.27||
iti krodhasamādhmātamāpatantaṃ mahāsuram |
dṛṣṭvā sā caṇḍikā kopaṃ tadvadhāya tadākarot || 3.28||
sā kṣiptvā tasya vai pāśaṃ taṃ babandha mahāsuram |
tatyāja māhiṣaṃ rūpaṃ so'pi baddho mahāmṛdhe || 3.29||
tataḥ siṃho'bhavatsadyo yāvattasyāmbikā śiraḥ |
chinatti tāvat puruṣaḥ khaḍgapāṇiradṛśyata || 3.30||
tata evāśu puruṣaṃ devī ciccheda sāyakaiḥ |
taṃ khaḍgacarmaṇā sārdhaṃ tataḥ so'bhūnmahāgajaḥ || 3.31||
kareṇa ca mahāsiṃhaṃ taṃ cakarṣa jagarja ca |
karṣatastu karaṃ devī khaḍgena nirakṛntata || 3.32||
tato mahāsuro bhūyo māhiṣaṃ vapurāsthitaḥ |
tathaiva kṣobhayāmāsa trailokyaṃ sacarācaram || 3.33||
tataḥ kruddhā jaganmātā caṇḍikā pānamuttamam |
papau punaḥ punaścaiva jahāsāruṇalocanā || 3.34||
nanarda cāsuraḥ so'pi balavīryamadoddhataḥ |
viṣāṇābhyāṃ ca cikṣepa caṇḍikāṃ prati bhūdharān || 3.35||
sā ca tānprahitāṃstena cūrṇayantī śarotkaraiḥ |
uvācataṃ madoddhūtamukharāgākulākṣaram || 3.36||
devyuvāca|| 3.37||
garja garja kṣaṇaṃ mūḍha madhu yāvatpibāmyaham |
mayā tvayi hate'traiva garjiṣyantyāśu devatāḥ || 3.38||
ṛṣiruvāca || 3.39||
evamuktvā samutpatya sārūḍhā taṃ mahāsuram |
pādenākramya kaṇṭhe ca śūlenainamatāḍayat || 3.40||
tataḥ so'pi padākrāntastayā nijamukhāttadā |
ardhaniṣkrānta evāsīddevyā vīryeṇa saṃvṛtaḥ || 3.41||
ardhaniṣkrānta evāsau yudhyamāno mahāsuraḥ |
tayā mahāsinā devyā śiraśchittvā nipātitaḥ || 3.42||
tato hāhākṛtaṃ sarvaṃ daityasainyaṃ nanāśa tat |
praharṣaṃ ca paraṃ jagmuḥ sakalā devatāgaṇāḥ || 3.43||
tuṣṭuvustāṃ surā devīṃ sahadivyairmaharṣibhiḥ |
jagurgandharvapatayo nanṛtuścāpsarogaṇāḥ || 3.44||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
mahiṣāsuravadho nāma tṛtīyo'dhyāyaḥ || 3||
uvāca3, ardhaślokāḥ 41, ślokāḥ 44, evamāditaḥ || 217||

|| 4. śakrādistutirnāma caturtho'dhyāyaḥ ||

| dhyānam |
oṃ kālābhrābhāṃ kaṭākṣairarikulabhayadāṃ maulibaddhendurekhāṃ
śaṅkhaṃ cakraṃ kṛpāṇaṃ triśikhamapi karairudvahantīṃ trinetrām |
siṃhaskandhādhirūḍhāṃ tribhuvanamakhilaṃ tejasā pūrayantīṃ
dhyāyeddurgāṃ jayākhyāṃ tridaśaparivṛtāṃ sevitāṃ siddhikāmaiḥ ||
oṃ ṛṣiruvāca || 4.1||
śakrādayaḥ suragaṇā nihate'tivīrye
tasmindurātmani surāribale ca devyā |
tāṃ tuṣṭuvuḥ praṇatinamraśirodharāṃsā
vāgbhiḥ praharṣapulakodgamacārudehāḥ || 4.2||
devyā yayā tatamidaṃ jagadātmaśaktyā
niḥśeṣadevagaṇaśaktisamūhamūrtyā |
tāmambikāmakhiladevamaharṣipūjyāṃ
bhaktyā natāḥ sma vidadhātu śubhāni sā naḥ || 4.3||
yasyāḥ prabhāvamatulaṃ bhagavānananto
brahmā haraśca na hi vaktumalaṃ balaṃ ca |
sā caṇḍikākhilajagatparipālanāya
nāśāya cāśubhabhayasya matiṃ karotu || 4.4||
yā śrīḥ svayaṃ sukṛtināṃ bhavaneṣvalakṣmīḥ
pāpātmanāṃ kṛtadhiyāṃ hṛdayeṣu buddhiḥ |
śraddhā satāṃ kulajanaprabhavasya lajjā
tāṃ tvāṃ natāḥ sma paripālaya devi viśvam || 4.5||
kiṃ varṇayāma tava rūpamacintyametat
kiñcātivīryamasurakṣayakāri bhūri |
kiṃ cāhaveṣu caritāni tavāti yāni
sarveṣu devyasuradevagaṇādikeṣu || 4.6||
hetuḥ samastajagatāṃ triguṇāpi doṣai-
rna jñāyase hariharādibhirapyapārā |
sarvāśrayākhilamidaṃ jagadaṃśabhūta-
mavyākṛtā hi paramā prakṛtistvamādyā || 4.7||
yasyāḥ samastasuratā samudīraṇena
tṛptiṃ prayāti sakaleṣu makheṣu devi |
svāhāsi vai pitṛgaṇasya ca tṛptihetu-
ruccāryase tvamata eva janaiḥ svadhā ca || 4.8||
yā muktiheturavicintyamahāvratā tvaṃ
abhyasyase suniyatendriyatattvasāraiḥ |
mokṣārthibhirmunibhirastasamastadoṣai-
rvidyāsi sā bhagavatī paramā hi devi || 4.9||
śabdātmikā suvimalargyajuṣāṃ nidhāna-
mudgītharamyapadapāṭhavatāṃ ca sāmnām |
devi trayī bhagavatī bhavabhāvanāya
vārtāsi sarvajagatāṃ paramārtihantrī || 4.10||
medhāsi devi viditākhilaśāstrasārā
durgāsi durgabhavasāgaranaurasaṅgā |
śrīḥ kaiṭabhārihṛdayaikakṛtādhivāsā
gaurī tvameva śaśimaulikṛtapratiṣṭhā || 4.11||
īṣatsahāsamamalaṃ paripūrṇacandra-
bimbānukāri kanakottamakāntikāntam |
atyadbhutaṃ prahṛtamāttaruṣā tathāpi
vaktraṃ vilokya sahasā mahiṣāsureṇa || 4.12||
dṛṣṭvā tu devi kupitaṃ bhrukuṭīkarāla-
mudyacchaśāṅkasadṛśacchavi yanna sadyaḥ |
prāṇān mumoca mahiṣastadatīva citraṃ
kairjīvyate hi kupitāntakadarśanena || 4.13||
devi prasīda paramā bhavatī bhavāya
sadyo vināśayasi kopavatī kulāni |
vijñātametadadhunaiva yadastameta-
nnītaṃ balaṃ suvipulaṃ mahiṣāsurasya || 4.14||
te sammatā janapadeṣu dhanāni teṣāṃ
teṣāṃ yaśāṃsi na ca sīdati bandhuvargaḥ |
dhanyāsta eva nibhṛtātmajabhṛtyadārā
yeṣāṃ sadābhyudayadā bhavatī prasannā || 4.15||
dharmyāṇi devi sakalāni sadaiva karmā-
ṇyatyādṛtaḥ pratidinaṃ sukṛtī karoti |
svargaṃ prayāti ca tato bhavatī prasādā-
llokatraye'pi phaladā nanu devi tena || 4.16||
durge smṛtā harasi bhītimaśeṣajantoḥ
svasthaiḥ smṛtā matimatīva śubhāṃ dadāsi |
dāridryaduḥkhabhayahāriṇi kā tvadanyā
sarvopakārakaraṇāya sadārdracittā || 4.17||
ebhirhatairjagadupaiti sukhaṃ tathaite
kurvantu nāma narakāya cirāya pāpam |
saṅgrāmamṛtyumadhigamya divaṃ prayāntu
matveti nūnamahitānvinihaṃsi devi || 4.18||
dṛṣṭvaiva kiṃ na bhavatī prakaroti bhasma
sarvāsurānariṣu yatprahiṇoṣi śastram |
lokānprayāntu ripavo'pi hi śastrapūtā
itthaṃ matirbhavati teṣvahiteṣusādhvī || 4.19||
khaḍgaprabhānikaravisphuraṇaistathograiḥ
śūlāgrakāntinivahena dṛśo'surāṇām |
yannāgatā vilayamaṃśumadindukhaṇḍa-
yogyānanaṃ tava vilokayatāṃ tadetat || 4.20||
durvṛttavṛttaśamanaṃ tava devi śīlaṃ
rūpaṃ tathaitadavicintyamatulyamanyaiḥ |
vīryaṃ ca hantṛ hṛtadevaparākramāṇāṃ
vairiṣvapi prakaṭitaiva dayā tvayettham || 4.21||
kenopamā bhavatu te'sya parākramasya
rūpaṃ ca śatrubhayakāryatihāri kutra |
citte kṛpā samaraniṣṭhuratā ca dṛṣṭā
tvayyeva devi varade bhuvanatraye'pi || 4.22||
trailokyametadakhilaṃ ripunāśanena
trātaṃ tvayā samaramūrdhani te'pi hatvā |
nītā divaṃ ripugaṇā bhayamapyapāstam
asmākamunmadasurāribhavaṃ namaste || 4.23||
śūlena pāhi no devi pāhi khaḍgena cāmbike |
ghaṇṭāsvanena naḥ pāhi cāpajyāniḥsvanena ca || 4.24||
prācyāṃ rakṣa pratīcyāṃ ca caṇḍike rakṣa dakṣiṇe |
bhrāmaṇenātmaśūlasya uttarasyāṃ tatheśvari || 4.25||
saumyāni yāni rūpāṇi trailokye vicaranti te |
yāni cātyantaghorāṇi tai rakṣāsmāṃstathā bhuvam || 4.26||
khaḍgaśūlagadādīni yāni cāstrāni te'mbike |
karapallavasaṅgīni tairasmānrakṣa sarvataḥ || 4.27||
ṛṣiruvāca || 4.28||
evaṃ stutā surairdivyaiḥ kusumairnandanodbhavaiḥ |
arcitā jagatāṃ dhātrī tathā gandhānulepanaiḥ || 4.29||
bhaktyā samastaistridaśairdivyairdhūpaiḥ sudhūpitā |
prāha prasādasumukhī samastān praṇatān surān || 4.30||
devyuvāca|| 4.31||
vriyatāṃ tridaśāḥ sarve yadasmatto'bhivāñchitam || 4.32||
devā ūcuḥ || 4.33||
bhagavatyā kṛtaṃ sarvaṃ na kiñcidavaśiṣyate || 4.34||
yadayaṃ nihataḥ śatrurasmākaṃ mahiṣāsuraḥ |
yadi cāpi varo deyastvayāsmākaṃ maheśvari || 4.35||
saṃsmṛtā saṃsmṛtā tvaṃ no hiṃsethāḥ paramāpadaḥ |
yaśca martyaḥ stavairebhistvāṃ stoṣyatyamalānane || 4.36||
tasya vittarddhivibhavairdhanadārādisampadām |
vṛddhaye'smatprasannā tvaṃ bhavethāḥ sarvadāmbike || 4.37||
ṛṣiruvāca || 4.38||
iti prasāditā devairjagato'rthe tathātmanaḥ |
tathetyuktvā bhadrakālī babhūvāntarhitā nṛpa || 4.39||
ityetatkathitaṃ bhūpa sambhūtā sā yathā purā |
devī devaśarīrebhyo jagattrayahitaiṣiṇī || 4.40||
punaśca gaurīdehātsā samudbhūtā yathābhavat |
vadhāya duṣṭadaityānāṃ tathā śumbhaniśumbhayoḥ || 4.41||
rakṣaṇāya ca lokānāṃ devānāmupakāriṇī |
tacchṛṇuṣva mayākhyātaṃ yathāvatkathayāmi te || 4.42||
| hrīṃ oṃ |
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare
devīmāhātmye śakrādistutirnāma caturtho'dhyāyaḥ || 4||
uvāca5, ardhaślokau 2, ślokāḥ 35, evamāditaḥ || 259||

|| 5. devyā dūtasaṃvādo nāma pañcamo'dhyāyaḥ ||

viniyogaḥ
asya śrī uttaracaritrasya rudra ṛṣiḥ |
śrīmahāsarasvatī devatā |
anuṣṭup chandaḥ | bhīmā śaktiḥ | bhrāmarī bījam |
sūryastattvam |
sāmavedaḥ svarūpam | śrīmahāsarasvatīprītyarthe
uttaracaritrapāṭhe viniyogaḥ |
| dhyānam |
ghaṇṭāśūlahalāni śaṅkhamusale cakraṃ dhanuḥ sāyakaṃ
hastābjairdadhatīṃ ghanāntavilasacchītāṃśutulyaprabhām |
gaurīdehasamudbhavāṃ trijagatāmādhārabhūtāṃ mahā-
pūrvāmatra sarasvatīmanubhaje śumbhādidaityārdinīm ||
oṃ klīṃ ṛṣiruvāca || 5.1||
purā śumbhaniśumbhābhyāmasurābhyāṃ śacīpateḥ |
trailokyaṃ yajñabhāgāśca hṛtā madabalāśrayāt || 5.2||
tāveva sūryatāṃ tadvadadhikāraṃ tathaindavam |
kauberamatha yāmyaṃ ca cakrāte varuṇasya ca || 5.3||
tāveva pavanarddhiṃ ca cakraturvahnikarma ca |
tato devā vinirdhūtā bhraṣṭarājyāḥ parājitāḥ || 5.4||
hṛtādhikārāstridaśāstābhyāṃ sarve nirākṛtāḥ |
mahāsurābhyāṃ tāṃ devīṃ saṃsmarantyaparājitām || 5.5||
tayāsmākaṃ varo datto yathāpatsu smṛtākhilāḥ |
bhavatāṃ nāśayiṣyāmi tatkṣaṇātparamāpadaḥ || 5.6||
iti kṛtvā matiṃ devā himavantaṃ nageśvaram |
jagmustatra tato devīṃ viṣṇumāyāṃ pratuṣṭuvuḥ || 5.7||
devā ūcuḥ || 5.8||
namo devyai mahādevyai śivāyai satataṃ namaḥ |
namaḥ prakṛtyai bhadrāyai niyatāḥ praṇatāḥ sma tām || 5.9||
raudrāyai namo nityāyai gauryai dhātryai namo namaḥ |
jyotsnāyai cendurūpiṇyai sukhāyai satataṃ namaḥ || 5.10||
kalyāṇyai praṇatāṃ vṛddhyai siddhyai kurmo namo namaḥ |
nairṛtyai bhūbhṛtāṃ lakṣmyai śarvāṇyai te namo namaḥ || 5.11||
durgāyai durgapārāyai sārāyai sarvakāriṇyai |
khyātyai tathaiva kṛṣṇāyai dhūmrāyai satataṃ namaḥ || 5.12||
atisaumyātiraudrāyai natāstasyai namo namaḥ |
namo jagatpratiṣṭhāyai devyai kṛtyai namo namaḥ || 5.13||
yā devī sarvabhūteṣu viṣṇumāyeti śabditā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.14-16||
yā devī sarvabhūteṣu cetanetyabhidhīyate |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.17-19||
yā devī sarvabhūteṣu buddhirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.20-22||
yā devī sarvabhūteṣu nidrārūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.23-25||
yā devī sarvabhūteṣu kṣudhārūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.26-28||
yā devī sarvabhūteṣu chāyārūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.29-31||
yā devī sarvabhūteṣu śaktirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.32-34||
yā devī sarvabhūteṣu tṛṣṇārūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.35-37||
yā devī sarvabhūteṣu kṣāntirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.38-40||
yā devī sarvabhūteṣu jātirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.41-43||
yā devī sarvabhūteṣu lajjārūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.44-46||
yā devī sarvabhūteṣu śāntirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.47-49||
yā devī sarvabhūteṣu śraddhārūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.50-52||
yā devī sarvabhūteṣu kāntirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.53-55||
yā devī sarvabhūteṣu lakṣmīrūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.56-58||
yā devī sarvabhūteṣu vṛttirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.59-61||
yā devī sarvabhūteṣu smṛtirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.62-64||
yā devī sarvabhūteṣu dayārūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.65-67||
yā devī sarvabhūteṣu tuṣṭirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.68-70||
yā devī sarvabhūteṣu mātṛrūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.71-73||
yā devī sarvabhūteṣu bhrāntirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.74-76||
indriyāṇāmadhiṣṭhātrī bhūtānāṃ cākhileṣu yā |
bhūteṣu satataṃ tasyai vyāptyai devyai namo namaḥ || 5.77||
citirūpeṇa yā kṛtsnametad vyāpya sthitā jagat |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ || 5.78-80||
stutā suraiḥ pūrvamabhīṣṭasaṃśrayā-
ttathā surendreṇa dineṣu sevitā |
karotu sā naḥ śubhaheturīśvarī
śubhāni bhadrāṇyabhihantu cāpadaḥ || 5.81||
yā sāmprataṃ coddhatadaityatāpitai-
rasmābhirīśā ca surairnamasyate |
yā ca smṛtā tatkṣaṇameva hanti naḥ
sarvāpado bhaktivinamramūrtibhiḥ || 5.82||
ṛṣiruvāca || 5.83||
evaṃ stavābhiyuktānāṃ devānāṃ tatra pārvatī |
snātumabhyāyayau toye jāhnavyā nṛpanandana || 5.84||
sābravīttān surān subhrūrbhavadbhiḥ stūyate'tra kā |
śarīrakośataścāsyāḥ samudbhūtābravīcchivā || 5.85||
stotraṃ mamaitatkriyate śumbhadaityanirākṛtaiḥ |
devaiḥ sametaiḥ samare niśumbhena parājitaiḥ || 5.86||
śarīrakośādyattasyāḥ pārvatyā niḥsṛtāmbikā |
kauśikīti samasteṣu tato lokeṣu gīyate || 5.87||
tasyāṃ vinirgatāyāṃ tu kṛṣṇābhūtsāpi pārvatī |
kāliketi samākhyātā himācalakṛtāśrayā || 5.88||
tato'mbikāṃ paraṃ rūpaṃ bibhrāṇāṃ sumanoharam |
dadarśa caṇḍo muṇḍaśca bhṛtyau śumbhaniśumbhayoḥ || 5.89||
tābhyāṃ śumbhāya cākhyātā sātīva sumanoharā |
kāpyāste strī mahārāja bhāsayantī himācalam || 5.90||
naiva tādṛk kvacidrūpaṃ dṛṣṭaṃ kenaciduttamam |
jñāyatāṃ kāpyasau devī gṛhyatāṃ cāsureśvara || 5.91||
strīratnamaticārvaṅgī dyotayantī diśastviṣā |
sā tu tiṣṭhati daityendra tāṃ bhavān draṣṭumarhati || 5.92||
yāni ratnāni maṇayo gajāśvādīni vai prabho |
trailokye tu samastāni sāmprataṃ bhānti te gṛhe || 5.93||
airāvataḥ samānīto gajaratnaṃ purandarāt |
pārijātataruścāyaṃ tathaivoccaiḥśravā hayaḥ || 5.94||
vimānaṃ haṃsasaṃyuktametattiṣṭhati te'ṅgaṇe |
ratnabhūtamihānītaṃ yadāsīdvedhaso'dbhutam || 5.95||
nidhireṣa mahāpadmaḥ samānīto dhaneśvarāt |
kiñjalkinīṃ dadau cābdhirmālāmamlānapaṅkajām || 5.96||
chatraṃ te vāruṇaṃ gehe kāñcanasrāvi tiṣṭhati |
tathāyaṃ syandanavaro yaḥ purāsītprajāpateḥ || 5.97||
mṛtyorutkrāntidā nāma śaktirīśa tvayā hṛtā |
pāśaḥ salilarājasya bhrātustava parigrahe || 5.98||
niśumbhasyābdhijātāśca samastā ratnajātayaḥ |
vahnirapi dadau tubhyamagniśauce ca vāsasī || 5.99||
evaṃ daityendra ratnāni samastānyāhṛtāni te |
strīratnameṣā kalyāṇī tvayā kasmānna gṛhyate || 5.100||
ṛṣiruvāca || 5.101||
niśamyeti vacaḥ śumbhaḥ sa tadā caṇḍamuṇḍayoḥ |
preṣayāmāsa sugrīvaṃ dūtaṃ devyā mahāsuram || 5.102||
iti ceti ca vaktavyā sā gatvā vacanānmama |
yathā cābhyeti samprītyā tathā kāryaṃ tvayā laghu || 5.103||
sa tatra gatvā yatrāste śailoddeśe'tiśobhane |
tāṃ ca devīṃ tataḥ prāha ślakṣṇaṃ madhurayā girā || 5.104||
dūta uvāca|| 5.105||
devi daityeśvaraḥ śumbhastrailokye parameśvaraḥ |
dūto'haṃ preṣitastena tvatsakāśamihāgataḥ || 5.106||
avyāhatājñaḥ sarvāsu yaḥ sadā devayoniṣu |
nirjitākhiladaityāriḥ sa yadāha śa‍ṛṇuṣva tat || 5.107||
mama trailokyamakhilaṃ mama devā vaśānugāḥ |
yajñabhāgānahaṃ sarvānupāśnāmi pṛthak pṛthak || 5.108||
trailokye vararatnāni mama vaśyānyaśeṣataḥ |
tathaiva gajaratnaṃ ca hṛtaṃ devendravāhanam || 5.109||
kṣīrodamathanodbhūtamaśvaratnaṃ mamāmaraiḥ |
uccaiḥśravasasaṃjñaṃ tatpraṇipatya samarpitam || 5.110||
yāni cānyāni deveṣu gandharveṣūrageṣu ca |
ratnabhūtāni bhūtāni tāni mayyeva śobhane || 5.111||
strīratnabhūtāṃ tvāṃ devi loke manyāmahe vayam |
sā tvamasmānupāgaccha yato ratnabhujo vayam || 5.112||
māṃ vā mamānujaṃ vāpi niśumbhamuruvikramam |
bhaja tvaṃ cañcalāpāṅgi ratnabhūtāsi vai yataḥ || 5.113||
paramaiśvaryamatulaṃ prāpsyase matparigrahāt |
etadbuddhyā samālocya matparigrahatāṃ vraja || 5.114||
ṛṣiruvāca || 5.115||
ityuktā sā tadā devī gambhīrāntaḥsmitā jagau |
durgā bhagavatī bhadrā yayedaṃ dhāryate jagat || 5.116||
devyuvāca|| 5.117||
satyamuktaṃ tvayā nātra mithyā kiñcittvayoditam |
trailokyādhipatiḥ śumbho niśumbhaścāpi tādṛśaḥ || 5.118||
kiṃ tvatra yatpratijñātaṃ mithyā tatkriyate katham |
śrūyatāmalpabuddhitvātpratijñā yā kṛtā purā || 5.119||
yo māṃ jayati saṅgrāme yo me darpaṃ vyapohati |
yo me pratibalo loke sa me bhartā bhaviṣyati || 5.120||
tadāgacchatu śumbho'tra niśumbho vā mahābalaḥ |
māṃ jitvā kiṃ cireṇātra pāṇiṃ gṛhṇātu me laghu || 5.121||
dūta uvāca|| 5.122||
avaliptāsi maivaṃ tvaṃ devi brūhi mamāgrataḥ |
trailokye kaḥ pumāṃstiṣṭhedagre śumbhaniśumbhayoḥ || 5.123||
anyeṣāmapi daityānāṃ sarve devā na vai yudhi |
tiṣṭhanti sammukhe devi kiṃ punaḥ strī tvamekikā || 5.124||
indrādyāḥ sakalā devāstasthuryeṣāṃ na saṃyuge |
śumbhādīnāṃ kathaṃ teṣāṃ strī prayāsyasi sammukham || 5.125||
sā tvaṃ gaccha mayaivoktā pārśvaṃ śumbhaniśumbhayoḥ |
keśākarṣaṇanirdhūtagauravā mā gamiṣyasi || 5.126||
devyuvāca|| 5.127||
evametad balī śumbho niśumbhaścāpitādṛśaḥ |
kiṃ karomi pratijñā me yadanālocitā purā || 5.128||
sa tvaṃ gaccha mayoktaṃ te yadetatsarvamādṛtaḥ |
tadācakṣvāsurendrāya sa ca yuktaṃ karotu yat || 5.129||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
devyā dūtasaṃvādo nāma pañcamo'dhyāyaḥ || 5||
uvāca9, tripānmantrāḥ 66, ślokāḥ 54, evamāditaḥ || 388||

|| 6. śumbhaniśumbhasenānīdhūmralocanavadho nāma ṣaṣṭho'dhyāyaḥ ||

| dhyānam |
oṃ nāgādhīśvaraviṣṭarāṃ phaṇiphaṇottaṃsoru ratnāvalī-
bhāsvaddehalatāṃ divākaranibhāṃ netratrayodbhāsitām |
mālākumbhakapālanīrajakarāṃ candrārdhacūḍāṃ parāṃ
sarvajñeśvarabhairavāṅganilayāṃ padmāvatīṃ cintaye ||
oṃ ṛṣiruvāca || 6.1||
ityākarṇya vaco devyāḥ sa dūto'marṣapūritaḥ |
samācaṣṭa samāgamya daityarājāya vistarāt || 6.2||
tasya dūtasya tadvākyamākarṇyāsurarāṭ tataḥ |
sakrodhaḥ prāha daityānāmadhipaṃ dhūmralocanam || 6.3||
he dhūmralocanāśu tvaṃ svasainyaparivāritaḥ |
tāmānaya balādduṣṭāṃ keśākarṣaṇavihvalām || 6.4||
tatparitrāṇadaḥ kaścidyadi vottiṣṭhate'paraḥ |
sa hantavyo'maro vāpi yakṣo gandharva eva vā || 6.5||
ṛṣiruvāca || 6.6||
tenājñaptastataḥ śīghraṃ sa daityo dhūmralocanaḥ |
vṛtaḥ ṣaṣṭyā sahasrāṇāmasurāṇāṃ drutaṃ yayau || 6.7||
sa dṛṣṭvā tāṃ tato devīṃ tuhinācalasaṃsthitām |
jagādoccaiḥ prayāhīti mūlaṃ śumbhaniśumbhayoḥ || 6.8||
na cetprītyādya bhavatī madbhartāramupaiṣyati |
tato balānnayāmyeṣa keśākarṣaṇavihvalām || 6.9||
devyuvāca|| 6.10||
daityeśvareṇa prahito balavānbalasaṃvṛtaḥ |
balānnayasi māmevaṃ tataḥ kiṃ te karomyaham || 6.11||
ṛṣiruvāca || 6.12||
ityuktaḥ so'bhyadhāvattāmasuro dhūmralocanaḥ |
huṅkāreṇaiva taṃ bhasma sā cakārāmbikā tadā || 6.13||
atha kruddhaṃ mahāsainyamasurāṇāṃ tathāmbikā |
vavarṣa sāyakaistīkṣṇaistathā śaktiparaśvadhaiḥ || 6.14||
tato dhutasaṭaḥ kopātkṛtvā nādaṃ subhairavam |
papātāsurasenāyāṃ siṃho devyāḥ svavāhanaḥ || 6.15||
kāṃścitkaraprahāreṇa daityānāsyena cāparān |
ākrāntyā cādhareṇānyān jaghāna sa mahāsurān || 6.16||
keṣāñcitpāṭayāmāsa nakhaiḥ koṣṭhāni kesarī |
tathā talaprahāreṇa śirāṃsi kṛtavānpṛthak || 6.17||
vicchinnabāhuśirasaḥ kṛtāstena tathāpare |
papau ca rudhiraṃ koṣṭhādanyeṣāṃ dhutakesaraḥ || 6.18||
kṣaṇena tadbalaṃ sarvaṃ kṣayaṃ nītaṃ mahātmanā |
tena kesariṇā devyā vāhanenātikopinā || 6.19||
śrutvā tamasuraṃ devyā nihataṃ dhūmralocanam |
balaṃ ca kṣayitaṃ kṛtsnaṃ devīkesariṇā tataḥ || 6.20||
cukopa daityādhipatiḥ śumbhaḥ prasphuritādharaḥ |
ājñāpayāmāsa ca tau caṇḍamuṇḍau mahāsurau || 6.21||
he caṇḍa he muṇḍa balairbahubhiḥ parivāritau |
tatra gacchata gatvā ca sā samānīyatāṃ laghu || 6.22||
keśeṣvākṛṣya baddhvā vā yadi vaḥ saṃśayo yudhi |
tadāśeṣāyudhaiḥ sarvairasurairvinihanyatām || 6.23||
tasyāṃ hatāyāṃ duṣṭāyāṃ siṃhe ca vinipātite |
śīghramāgamyatāṃ baddhvā gṛhītvā tāmathāmbikām || 6.24||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
śumbhaniśumbhasenānīdhūmralocanavadho nāma ṣaṣṭho'dhyāyaḥ || 6||
uvāca4, ślokāḥ 24, evamāditaḥ || 412||

|| 7. caṇḍamuṇḍavadho nāma saptamo'dhyāyaḥ ||

| dhyānam |
oṃ dhyāyeyaṃ ratnapīṭhe śukakalapaṭhitaṃ śa‍ṛṇvatīṃ śyāmalāṅgīṃ
nyastaikāṃghriṃ saroje śaśiśakaladharāṃ vallakīṃ vādayantīm |
kalhārābaddhamālāṃ niyamitavilasaccolikāṃ ratnavastrāṃ
mātaṅgī śaṅkapātrāṃ madhuramadhumadāṃ citrakodbhāsibhālām ||
oṃ ṛṣiruvāca || 7.1||
ājñaptāste tato daityāścaṇḍamuṇḍapurogamāḥ |
caturaṅgabalopetā yayurabhyudyatāyudhāḥ || 7.2||
dadṛśuste tato devīmīṣaddhāsāṃ vyavasthitām |
siṃhasyopari śailendraśa‍ṛṅge mahati kāñcane || 7.3||
te dṛṣṭvā tāṃ samādātumudyamaṃ cakrurudyatāḥ |
ākṛṣṭacāpāsidharāstathānye tatsamīpagāḥ || 7.4||
tataḥ kopaṃ cakāroccairambikā tānarīnprati |
kopena cāsyā vadanaṃ maṣīvarṇamabhūttadā || 7.5||
bhrukuṭīkuṭilāttasyā lalāṭaphalakāddrutam |
kālī karālavadanā viniṣkrāntāsipāśinī || 7.6||
vicitrakhaṭvāṅgadharā naramālāvibhūṣaṇā |
dvīpicarmaparīdhānā śuṣkamāṃsātibhairavā || 7.7||
ativistāravadanā jihvālalanabhīṣaṇā |
nimagnāraktanayanā nādāpūritadiṅmukhā || 7.8||
sā vegenābhipatitā ghātayantī mahāsurān |
sainye tatra surārīṇāmabhakṣayata tadbalam || 7.9||
pārṣṇigrāhāṅkuśagrāhayodhaghaṇṭāsamanvitān |
samādāyaikahastena mukhe cikṣepa vāraṇān || 7.10||
tathaiva yodhaṃ turagai rathaṃ sārathinā saha |
nikṣipya vaktre daśanaiścarvayantyatibhairavam || 7.11||
ekaṃ jagrāha keśeṣu grīvāyāmatha cāparam |
pādenākramya caivānyamurasānyamapothayat || 7.12||
tairmuktāni ca śastrāṇi mahāstrāṇi tathāsuraiḥ |
mukhena jagrāha ruṣā daśanairmathitānyapi || 7.13||
balināṃ tadbalaṃ sarvamasurāṇāṃ durātmanām |
mamardābhakṣayaccānyānanyāṃścātāḍayattadā || 7.14||
asinā nihatāḥ kecitkecitkhaṭvāṅgatāḍitāḥ |
jagmurvināśamasurā dantāgrābhihatāstathā || 7.15||
kṣaṇena tadbalaṃ sarvamasurāṇāṃ nipātitam |
dṛṣṭvā caṇḍo'bhidudrāva tāṃ kālīmatibhīṣaṇām || 7.16||
śaravarṣairmahābhīmairbhīmākṣīṃ tāṃ mahāsuraḥ |
chādayāmāsa cakraiśca muṇḍaḥ kṣiptaiḥ sahasraśaḥ || 7.17||
tāni cakrāṇyanekāni viśamānāni tanmukham |
babhuryathārkabimbāni subahūni ghanodaram || 7.18||
tato jahāsātiruṣā bhīmaṃ bhairavanādinī |
kālī karālavadanā durdarśadaśanojjvalā || 7.19||
utthāya ca mahāsiṃhaṃ devī caṇḍamadhāvata |
gṛhītvā cāsya keśeṣu śirastenāsinācchinat || 7.20||
atha muṇḍo'bhyadhāvattāṃ dṛṣṭvā caṇḍaṃ nipātitam |
tamapyapātayadbhūmau sā khaḍgābhihataṃ ruṣā || 7.21||
hataśeṣaṃ tataḥ sainyaṃ dṛṣṭvā caṇḍaṃ nipātitam |
muṇḍaṃ ca sumahāvīryaṃ diśo bheje bhayāturam || 7.22||
śiraścaṇḍasya kālī ca gṛhītvā muṇḍameva ca |
prāha pracaṇḍāṭṭahāsamiśramabhyetya caṇḍikām || 7.23||
mayā tavātropahṛtau caṇḍamuṇḍau mahāpaśū |
yuddhayajñe svayaṃ śumbhaṃ niśumbhaṃ ca haniṣyasi || 7.24||
ṛṣiruvāca || 7.25||
tāvānītau tato dṛṣṭvā caṇḍamuṇḍau mahāsurau |
uvācakālīṃ kalyāṇī lalitaṃ caṇḍikā vacaḥ || 7.26||
yasmāccaṇḍaṃ ca muṇḍaṃ ca gṛhītvā tvamupāgatā |
cāmuṇḍeti tato loke khyātā devī bhaviṣyasi || 7.27||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
caṇḍamuṇḍavadho nāma saptamo'dhyāyaḥ || 7||
uvāca2, ślokāḥ 25, evamāditaḥ || 439||

|| 8. raktabījavadho nāmāṣṭamo'dhyāyaḥ ||

| dhyānam |
oṃ aruṇāṃ karuṇātaraṅgitākṣīṃ
dhṛtapāśāṅkuśabāṇācāpahastām |
aṇimādibhirāvṛtāṃ mayūkhai-
rahamityeva vibhāvaye bhavānīm ||
oṃ ṛṣiruvāca || 8.1||
caṇḍe ca nihate daitye muṇḍe ca vinipātite |
bahuleṣu ca sainyeṣu kṣayiteṣvasureśvaraḥ || 8.2||
tataḥ kopaparādhīnacetāḥ śumbhaḥ pratāpavān |
udyogaṃ sarvasainyānāṃ daityānāmādideśa ha || 8.3||
adya sarvabalairdaityāḥ ṣaḍaśītirudāyudhāḥ |
kambūnāṃ caturaśītirniryāntu svabalairvṛtāḥ || 8.4||
koṭivīryāṇi pañcāśadasurāṇāṃ kulāni vai |
śataṃ kulāni dhaumrāṇāṃ nirgacchantu mamājñayā || 8.5||
kālakā daurhṛdā maurvāḥ kālikeyāstathāsurāḥ |
yuddhāya sajjā niryāntu ājñayā tvaritā mama || 8.6||
ityājñāpyāsurapatiḥ śumbho bhairavaśāsanaḥ |
nirjagāma mahāsainyasahasrairbahubhirvṛtaḥ || 8.7||
āyāntaṃ caṇḍikā dṛṣṭvā tatsainyamatibhīṣaṇam |
jyāsvanaiḥ pūrayāmāsa dharaṇīgaganāntaram || 8.8||
tataḥ siṃho mahānādamatīva kṛtavānnṛpa |
ghaṇṭāsvanena tānnādānambikā copabṛṃhayat || 8.9||
dhanurjyāsiṃhaghaṇṭānāṃ nādāpūritadiṅmukhā |
ninādairbhīṣaṇaiḥ kālī jigye vistāritānanā || 8.10||
taṃ ninādamupaśrutya daityasainyaiścaturdiśam |
devī siṃhastathā kālī saroṣaiḥ parivāritāḥ || 8.11||
etasminnantare bhūpa vināśāya suradviṣām |
bhavāyāmarasiṃhānāmativīryabalānvitāḥ || 8.12||
brahmeśaguhaviṣṇūnāṃ tathendrasya ca śaktayaḥ |
śarīrebhyo viniṣkramya tadrūpaiścaṇḍikāṃ yayuḥ || 8.13||
yasya devasya yadrūpaṃ yathā bhūṣaṇavāhanam |
tadvadeva hi tacchaktirasurānyoddhumāyayau || 8.14||
haṃsayuktavimānāgre sākṣasūtrakamaṇḍaluḥ |
āyātā brahmaṇaḥ śaktirbrahmāṇītyabhidhīyate || 8.15||
māheśvarī vṛṣārūḍhā triśūlavaradhāriṇī |
mahāhivalayā prāptā candrarekhāvibhūṣaṇā || 8.16||
kaumārī śaktihastā ca mayūravaravāhanā |
yoddhumabhyāyayau daityānambikā guharūpiṇī || 8.17||
tathaiva vaiṣṇavī śaktirgaruḍopari saṃsthitā |
śaṅkhacakragadāśārṅgakhaḍgahastābhyupāyayau || 8.18||
yajñavārāhamatulaṃ rūpaṃ yā bibhrato hareḥ |
śaktiḥ sāpyāyayau tatra vārāhīṃ bibhratī tanum || 8.19||
nārasiṃhī nṛsiṃhasya bibhratī sadṛśaṃ vapuḥ |
prāptā tatra saṭākṣepakṣiptanakṣatrasaṃhatiḥ || 8.20||
vajrahastā tathaivaindrī gajarājopari sthitā |
prāptā sahasranayanā yathā śakrastathaiva sā || 8.21||
tataḥ parivṛtastābhirīśāno devaśaktibhiḥ |
hanyantāmasurāḥ śīghraṃ mama prītyāha caṇḍikām || 8.22||
tato devīśarīrāttu viniṣkrāntātibhīṣaṇā |
caṇḍikā śaktiratyugrā śivāśataninādinī || 8.23||
sā cāha dhūmrajaṭilamīśānamaparājitā |
dūta tvaṃ gaccha bhagavan pārśvaṃ śumbhaniśumbhayoḥ || 8.24||
brūhi śumbhaṃ niśumbhaṃ ca dānavāvatigarvitau |
ye cānye dānavāstatra yuddhāya samupasthitāḥ || 8.25||
trailokyamindro labhatāṃ devāḥ santu havirbhujaḥ |
yūyaṃ prayāta pātālaṃ yadi jīvitumicchatha || 8.26||
balāvalepādatha cedbhavanto yuddhakāṅkṣiṇaḥ |
tadāgacchata tṛpyantu macchivāḥ piśitena vaḥ || 8.27||
yato niyukto dautyena tayā devyā śivaḥ svayam |
śivadūtīti loke'smiṃstataḥ sā khyātimāgatā || 8.28||
te'pi śrutvā vaco devyāḥ śarvākhyātaṃ mahāsurāḥ |
amarṣāpūritā jagmuryatra kātyāyanī sthitā || 8.29||
tataḥ prathamamevāgre śaraśaktyṛṣṭivṛṣṭibhiḥ |
vavarṣuruddhatāmarṣāstāṃ devīmamarārayaḥ || 8.30||
sā ca tān prahitān bāṇāñchūlaśaktiparaśvadhān |
ciccheda līlayādhmātadhanurmuktairmaheṣubhiḥ || 8.31||
tasyāgratastathā kālī śūlapātavidāritān |
khaṭvāṅgapothitāṃścārīnkurvatī vyacarattadā || 8.32||
kamaṇḍalujalākṣepahatavīryān hataujasaḥ |
brahmāṇī cākarocchatrūnyena yena sma dhāvati || 8.33||
māheśvarī triśūlena tathā cakreṇa vaiṣṇavī |
daityāñjaghāna kaumārī tathā śaktyātikopanā || 8.34||
aindrī kuliśapātena śataśo daityadānavāḥ |
peturvidāritāḥ pṛthvyāṃ rudhiraughapravarṣiṇaḥ || 8.35||
tuṇḍaprahāravidhvastā daṃṣṭrāgrakṣatavakṣasaḥ |
vārāhamūrtyā nyapataṃścakreṇa ca vidāritāḥ || 8.36||
nakhairvidāritāṃścānyān bhakṣayantī mahāsurān |
nārasiṃhī cacārājau nādāpūrṇadigambarā || 8.37||
caṇḍāṭṭahāsairasurāḥ śivadūtyabhidūṣitāḥ |
petuḥ pṛthivyāṃ patitāṃstāṃścakhādātha sā tadā || 8.38||
iti mātṛgaṇaṃ kruddhaṃ mardayantaṃ mahāsurān |
dṛṣṭvābhyupāyairvividhairneśurdevārisainikāḥ || 8.39||
palāyanaparāndṛṣṭvā daityānmātṛgaṇārditān |
yoddhumabhyāyayau kruddho raktabījo mahāsuraḥ || 8.40||
raktabinduryadā bhūmau patatyasya śarīrataḥ |
samutpatati medinyāṃ tatpramāṇo mahāsuraḥ || 8.41||
yuyudhe sa gadāpāṇirindraśaktyā mahāsuraḥ |
tataścaindrī svavajreṇa raktabījamatāḍayat || 8.42||
kuliśenāhatasyāśu bahu susrāva śoṇitam |
samuttasthustato yodhāstadrūpāstatparākramāḥ || 8.43||
yāvantaḥ patitāstasya śarīrādraktabindavaḥ |
tāvantaḥ puruṣā jātāstadvīryabalavikramāḥ || 8.44||
te cāpi yuyudhustatra puruṣā raktasambhavāḥ |
samaṃ mātṛbhiratyugraśastrapātātibhīṣaṇam || 8.45||
punaśca vajrapātena kṣatamasya śiro yadā |
vavāha raktaṃ puruṣāstato jātāḥ sahasraśaḥ || 8.46||
vaiṣṇavī samare cainaṃ cakreṇābhijaghāna ha |
gadayā tāḍayāmāsa aindrī tamasureśvaram || 8.47||
vaiṣṇavīcakrabhinnasya rudhirasrāvasambhavaiḥ |
sahasraśo jagadvyāptaṃ tatpramāṇairmahāsuraiḥ || 8.48||
śaktyā jaghāna kaumārī vārāhī ca tathāsinā |
māheśvarī triśūlena raktabījaṃ mahāsuram || 8.49||
sa cāpi gadayā daityaḥ sarvā evāhanat pṛthak |
mātṝḥ kopasamāviṣṭo raktabījo mahāsuraḥ || 8.50||
tasyāhatasya bahudhā śaktiśūlādibhirbhuvi |
papāta yo vai raktaughastenāsañchataśo'surāḥ || 8.51||
taiścāsurāsṛksambhūtairasuraiḥ sakalaṃ jagat |
vyāptamāsīttato devā bhayamājagmuruttamam || 8.52||
tān viṣaṇṇān surān dṛṣṭvā caṇḍikā prāhasatvaram |
uvācakālīṃ cāmuṇḍe vistīrṇaṃ vadanaṃ kuru || 8.53||
macchastrapātasambhūtān raktabindūn mahāsurān |
raktabindoḥ pratīccha tvaṃ vaktreṇānena veginā || 8.54||
bhakṣayantī cara raṇe tadutpannānmahāsurān |
evameṣa kṣayaṃ daityaḥ kṣeṇarakto gamiṣyati || 8.55||
bhakṣyamāṇāstvayā cogrā na cotpatsyanti cāpare |
ityuktvā tāṃ tato devī śūlenābhijaghāna tam || 8.56||
mukhena kālī jagṛhe raktabījasya śoṇitam |
tato'sāvājaghānātha gadayā tatra caṇḍikām || 8.57||
na cāsyā vedanāṃ cakre gadāpāto'lpikāmapi |
tasyāhatasya dehāttu bahu susrāva śoṇitam || 8.58||
yatastatastadvaktreṇa cāmuṇḍā sampratīcchati |
mukhe samudgatā ye'syā raktapātānmahāsurāḥ || 8.59||
tāṃścakhādātha cāmuṇḍā papau tasya ca śoṇitam |
devī śūlena vajreṇa bāṇairasibhirṛṣṭibhiḥ || 8.60||
jaghāna raktabījaṃ taṃ cāmuṇḍāpītaśoṇitam |
sa papāta mahīpṛṣṭhe śastrasaṅghasamāhataḥ || 8.61||
nīraktaśca mahīpāla raktabījo mahāsuraḥ |
tataste harṣamatulamavāpustridaśā nṛpa || 8.62||
teṣāṃ mātṛgaṇo jāto nanartāsṛṅmadoddhataḥ || 8.63||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
raktabījavadho nāmāṣṭamo'dhyāyaḥ || 8||
uvāca1, ardhaślokaḥ 1, ślokāḥ 61, evamāditaḥ || 502||

|| 9. niśumbhavadho nāma navamo'dhyāyaḥ ||

| dhyānam |
oṃ bandhūkakāñcananibhaṃ rucirākṣamālāṃ
pāśāṅkuśau ca varadāṃ nijabāhudaṇḍaiḥ |
bibhrāṇaminduśakalābharaṇaṃ trinetra-
mardhāṃbikeśamaniśaṃ vapurāśrayāmi ||
oṃ rājovāca || 9.1||
vicitramidamākhyātaṃ bhagavan bhavatā mama |
devyāścaritamāhātmyaṃ raktabījavadhāśritam || 9.2||
bhūyaścecchāmyahaṃ śrotuṃ raktabīje nipātite |
cakāra śumbho yatkarma niśumbhaścātikopanaḥ || 9.3||
ṛṣiruvāca || 9.4||
cakāra kopamatulaṃ raktabīje nipātite |
śumbhāsuro niśumbhaśca hateṣvanyeṣu cāhave || 9.5||
hanyamānaṃ mahāsainyaṃ vilokyāmarṣamudvahan |
abhyadhāvanniśumbho'tha mukhyayāsurasenayā || 9.6||
tasyāgratastathā pṛṣṭhe pārśvayośca mahāsurāḥ |
sandaṣṭauṣṭhapuṭāḥ kruddhā hantuṃ devīmupāyayuḥ || 9.7||
ājagāma mahāvīryaḥ śumbho'pi svabalairvṛtaḥ |
nihantuṃ caṇḍikāṃ kopātkṛtvā yuddhaṃ tu mātṛbhiḥ || 9.8||
tato yuddhamatīvāsīddevyā śumbhaniśumbhayoḥ |
śaravarṣamatīvograṃ meghayoriva varṣatoḥ || 9.9||
cicchedāstāñcharāṃstābhyāṃ caṇḍikā svaśarotkaraiḥ |
tāḍayāmāsa cāṅgeṣu śastraughairasureśvarau || 9.10||
niśumbho niśitaṃ khaḍgaṃ carma cādāya suprabham |
atāḍayanmūrdhni siṃhaṃ devyā vāhanamuttamam || 9.11||
tāḍite vāhane devī kṣurapreṇāsimuttamam |
niśumbhasyāśu ciccheda carma cāpyaṣṭacandrakam || 9.12||
chinne carmaṇi khaḍge ca śaktiṃ cikṣepa so'suraḥ |
tāmapyasya dvidhā cakre cakreṇābhimukhāgatām || 9.13||
kopādhmāto niśumbho'tha śūlaṃ jagrāha dānavaḥ |
āyātaṃ muṣṭipātena devī taccāpyacūrṇayat || 9.14||
āvidyātha gadāṃ so'pi cikṣepa caṇḍikāṃ prati |
sāpi devyās triśūlena bhinnā bhasmatvamāgatā || 9.15||
tataḥ paraśuhastaṃ tamāyāntaṃ daityapuṅgavam |
āhatya devī bāṇaughairapātayata bhūtale || 9.16||
tasminnipatite bhūmau niśumbhe bhīmavikrame |
bhrātaryatīva saṅkruddhaḥ prayayau hantumambikām || 9.17||
sa rathasthastathātyuccairgṛhītaparamāyudhaiḥ |
bhujairaṣṭābhiratulairvyāpyāśeṣaṃ babhau nabhaḥ || 9.18||
tamāyāntaṃ samālokya devī śaṅkhamavādayat |
jyāśabdaṃ cāpi dhanuṣaścakārātīva duḥsaham || 9.19||
pūrayāmāsa kakubho nijaghaṇṭāsvanena ca |
samastadaityasainyānāṃ tejovadhavidhāyinā || 9.20||
tataḥ siṃho mahānādaistyājitebhamahāmadaiḥ |
pūrayāmāsa gaganaṃ gāṃ tathaiva diśo daśa || 9.21||
tataḥ kālī samutpatya gaganaṃ kṣmāmatāḍayat |
karābhyāṃ tanninādena prāksvanāste tirohitāḥ || 9.22||
aṭṭāṭṭahāsamaśivaṃ śivadūtī cakāra ha |
vaiḥ śabdairasurāstresuḥ śumbhaḥ kopaṃ paraṃ yayau || 9.23||
durātmaṃstiṣṭha tiṣṭheti vyājahārāmbikā yadā |
tadā jayetyabhihitaṃ devairākāśasaṃsthitaiḥ || 9.24||
śumbhenāgatya yā śaktirmuktā jvālātibhīṣaṇā |
āyāntī vahnikūṭābhā sā nirastā maholkayā || 9.25||
siṃhanādena śumbhasya vyāptaṃ lokatrayāntaram |
nirghātaniḥsvano ghoro jitavānavanīpate || 9.26||
śumbhamuktāñcharāndevī śumbhastatprahitāñcharān |
ciccheda svaśarairugraiḥ śataśo'tha sahasraśaḥ || 9.27||
tataḥ sā caṇḍikā kruddhā śūlenābhijaghāna tam |
sa tadābhihato bhūmau mūrcchito nipapāta ha || 9.28||
tato niśumbhaḥ samprāpya cetanāmāttakārmukaḥ |
ājaghāna śarairdevīṃ kālīṃ kesariṇaṃ tathā || 9.29||
punaśca kṛtvā bāhūnāmayutaṃ danujeśvaraḥ |
cakrāyudhena ditijaśchādayāmāsa caṇḍikām || 9.30||
tato bhagavatī kruddhā durgā durgārtināśinī |
ciccheda devī cakrāṇi svaśaraiḥ sāyakāṃśca tān || 9.31||
tato niśumbho vegena gadāmādāya caṇḍikām |
abhyadhāvata vai hantuṃ daityasainyasamāvṛtaḥ || 9.32||
tasyāpatata evāśu gadāṃ ciccheda caṇḍikā |
khaḍgena śitadhāreṇa sa ca śūlaṃ samādade || 9.33||
śūlahastaṃ samāyāntaṃ niśumbhamamarārdanam |
hṛdi vivyādha śūlena vegāviddhena caṇḍikā || 9.34||
bhinnasya tasya śūlena hṛdayānniḥsṛto'paraḥ |
mahābalo mahāvīryastiṣṭheti puruṣo vadan || 9.35||
tasya niṣkrāmato devī prahasya svanavattataḥ |
śiraściccheda khaḍgena tato'sāvapatadbhuvi || 9.36||
tataḥ siṃhaścakhādogradaṃṣṭrākṣuṇṇaśirodharān |
asurāṃstāṃstathā kālī śivadūtī tathāparān || 9.37||
kaumārīśaktinirbhinnāḥ kecinneśurmahāsurāḥ |
brahmāṇīmantrapūtena toyenānye nirākṛtāḥ || 9.38||
māheśvarītriśūlena bhinnāḥ petustathāpare |
vārāhītuṇḍaghātena keciccūrṇīkṛtā bhuvi || 9.39||
khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ ca cakreṇa vaiṣṇavyā dānavāḥ kṛtāḥ |
vajreṇa caindrīhastāgravimuktena tathāpare || 9.40||
kecidvineśurasurāḥ kecinnaṣṭā mahāhavāt |
bhakṣitāścāpare kālīśivadūtīmṛgādhipaiḥ || 9.41||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
niśumbhavadho nāma navamo'dhyāyaḥ || 9||
uvāca2, ardhaślokāḥ 39, ślokāḥ 41, evamāditaḥ || 543||

|| 10. śumbhavadho nāma daśamo'dhyāyaḥ ||

| dhyānam |
oṃ uttaptahemarucirāṃ ravicandravahni-
netrāṃ dhanuśśarayutāṅkuśapāśaśūlam |
ramyairbhujaiśca dadhatīṃ śivaśaktirūpāṃ
kāmeśvarīṃ hṛdi bhajāmi dhṛtendulekhām ||
oṃ ṛṣiruvāca || 10.1||
niśumbhaṃ nihataṃ dṛṣṭvā bhrātaraṃ prāṇasammitam |
hanyamānaṃ balaṃ caiva śumbhaḥ kruddho'bravīdvacaḥ || 10.2||
balāvalepaduṣṭe tvaṃ mā durge garvamāvaha |
anyāsāṃ balamāśritya yuddhyase cātimāninī || 10.3||
devyuvāca|| 10.4||
ekaivāhaṃ jagatyatra dvitīyā kā mamāparā |
paśyaitā duṣṭa mayyeva viśantyo madvibhūtayaḥ || 10.5||
tataḥ samastāstā devyo brahmāṇīpramukhā layam |
tasyā devyāstanau jagmurekaivāsīttadāmbikā || 10.6||
devyuvāca|| 10.7||
ahaṃ vibhūtyā bahubhiriha rūpairyadāsthitā |
tatsaṃhṛtaṃ mayaikaiva tiṣṭhāmyājau sthiro bhava || 10.8||
ṛṣiruvāca || 10.9||
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ devyāḥ śumbhasya cobhayoḥ |
paśyatāṃ sarvadevānāmasurāṇāṃ ca dāruṇam || 10.10||
śaravarṣaiḥ śitaiḥ śastraistathā cāstraiḥ sudāruṇaiḥ |
tayoryuddhamabhūdbhūyaḥ sarvalokabhayaṅkaram || 10.11||
divyānyastrāṇi śataśo mumuce yānyathāmbikā |
babhañja tāni daityendrastatpratīghātakartṛbhiḥ || 10.12||
muktāni tena cāstrāṇi divyāni parameśvarī |
babhañja līlayaivograhuṅkāroccāraṇādibhiḥ || 10.13||
tataḥ śaraśatairdevīmācchādayata so'suraḥ |
sāpi tatkupitā devī dhanuściccheda ceṣubhiḥ || 10.14||
chinne dhanuṣi daityendrastathā śaktimathādade |
ciccheda devī cakreṇa tāmapyasya kare sthitām || 10.15||
tataḥ khaḍgamupādāya śatacandraṃ ca bhānumat |
abhyadhā vata tāṃ devīṃ daityānāmadhipeśvaraḥ || 10.16||
tasyāpatata evāśu khaḍgaṃ ciccheda caṇḍikā |
dhanurmuktaiḥ śitairbāṇaiścarma cārkakarāmalam |
aśvāṃśca pātayāmāsa rathaṃ sārathinā saha || 10.17||
hatāśvaḥ sa tadā daityaśchinnadhanvā visārathiḥ |
jagrāha mudgaraṃ ghoramambikānidhanodyataḥ || 10.18||
cicchedāpatatastasya mudgaraṃ niśitaiḥ śaraiḥ |
tathāpi so'bhyadhāvattāṃ muṣṭimudyamya vegavān || 10.19||
sa muṣṭiṃ pātayāmāsa hṛdaye daityapuṅgavaḥ |
devyāstaṃ cāpi sā devī talenorasyatāḍayat || 10.20||
talaprahārābhihato nipapāta mahītale |
sa daityarājaḥ sahasā punareva tathotthitaḥ || 10.21||
utpatya ca pragṛhyoccairdevīṃ gaganamāsthitaḥ |
tatrāpi sā nirādhārā yuyudhe tena caṇḍikā || 10.22||
niyuddhaṃ khe tadā daityaścaṇḍikā ca parasparam |
cakratuḥ prathamaṃ siddhamunivismayakārakam || 10.23||
tato niyuddhaṃ suciraṃ kṛtvā tenāmbikā saha |
utpāṭya bhrāmayāmāsa cikṣepa dharaṇītale || 10.24||
sa kṣipto dharaṇīṃ prāpya muṣṭimudyamya vegavān |
abhyadhāvata duṣṭātmā caṇḍikānidhanecchayā || 10.25||
tamāyāntaṃ tato devī sarvadaityajaneśvaram |
jagatyāṃ pātayāmāsa bhittvā śūlena vakṣasi || 10.26||
sa gatāsuḥ papātorvyāṃ devī śūlāgravikṣataḥ |
cālayan sakalāṃ pṛthvīṃ sābdhidvīpāṃ saparvatām || 10.27||
tataḥ prasannamakhilaṃ hate tasmin durātmani |
jagatsvāsthyamatīvāpa nirmalaṃ cābhavannabhaḥ || 10.28||
utpātameghāḥ solkā ye prāgāsaṃste śamaṃ yayuḥ |
sarito mārgavāhinyastathāsaṃstatra pātite || 10.29||
tato devagaṇāḥ sarve harṣanirbharamānasāḥ |
babhūvurnihate tasmin gandharvā lalitaṃ jaguḥ || 10.30||
avādayaṃstathaivānye nanṛtuścāpsarogaṇāḥ |
vavuḥ puṇyāstathā vātāḥ suprabho'bhūddivākaraḥ || 10.31||
jajvaluścāgnayaḥ śāntāḥ śāntā digjanitasvanāḥ || 10.32||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare
devīmāhātmye śumbhavadho nāma daśamo'dhyāyaḥ || 10||

|| nārāyaṇīstutirnāmaikādaśo'dhyāyaḥ ||

| dhyānam |
oṃ bālaravidyutimindukirīṭāṃ tuṅgakucāṃ nayanatrayayuktām |
smeramukhīṃ varadāṅkuśapāśābhītikarāṃ prabhaje bhuvaneśīm ||
oṃ ṛṣiruvāca || 11.1||
devyā hate tatra mahāsurendre
sendrāḥ surā vahnipurogamāstām |
kātyāyanīṃ tuṣṭuvuriṣṭalābhād
vikāśivaktrābjavikāśitāśāḥ || 11.2||
devi prapannārtihare prasīda
prasīda mātarjagato'khilasya |
prasīda viśveśvari pāhi viśvaṃ
tvamīśvarī devi carācarasya || 11.3||
ādhārabhūtā jagatastvamekā
mahīsvarūpeṇa yataḥ sthitāsi |
apāṃ svarūpasthitayā tvayaita-
dāpyāyate kṛtsnamalaṅghyavīrye || 11.4||
tvaṃ vaiṣṇavīśaktiranantavīryā
viśvasya bījaṃ paramāsi māyā |
sammohitaṃ devi samastametat
tvaṃ vai prasannā bhuvi muktihetuḥ || 11.5||
vidyāḥ samastāstava devi bhedāḥ
striyaḥ samastāḥ sakalā jagatsu |
tvayaikayā pūritamambayaitat
kā te stutiḥ stavyaparāparoktiḥ || 11.6||
sarvabhūtā yadā devī bhuktimuktipradāyinī |
tvaṃ stutā stutaye kā vā bhavantu paramoktayaḥ || 11.7||
sarvasya buddhirūpeṇa janasya hṛdi saṃsthite |
svargāpavargade devi nārāyaṇi namo'stu te || 11.8||
kalākāṣṭhādirūpeṇa pariṇāmapradāyini |
viśvasyoparatau śakte nārāyaṇi namo'stu te || 11.9||
sarvamaṅgalamāṅgalye śive sarvārthasādhike |
śaraṇye tryambake gauri nārāyaṇi namo'stu te || 11.10||
sṛṣṭisthitivināśānāṃ śaktibhūte sanātani |
guṇāśraye guṇamaye nārāyaṇi namo'stu te || 11.11||
śaraṇāgatadīnārtaparitrāṇaparāyaṇe |
sarvasyārtihare devi nārāyaṇi namo'stu te || 11.12||
haṃsayuktavimānasthe brahmāṇīrūpadhāriṇi |
kauśāmbhaḥkṣarike devi nārāyaṇi namo'stu te || 11.13||
triśūlacandrāhidhare mahāvṛṣabhavāhini |
māheśvarīsvarūpeṇa nārāyaṇi namo'stute || 11.14||
mayūrakukkuṭavṛte mahāśaktidhare'naghe |
kaumārīrūpasaṃsthāne nārāyaṇi namo'stu te || 11.15||
śaṅkhacakragadāśārṅgagṛhītaparamāyudhe |
prasīda vaiṣṇavīrūpe nārāyaṇi namo'stu te || 11.16||
gṛhītogramahācakre daṃṣṭroddhṛtavasundhare |
varāharūpiṇi śive nārāyaṇi namo'stu te || 11.17||
nṛsiṃharūpeṇogreṇa hantuṃ daityān kṛtodyame |
trailokyatrāṇasahite nārāyaṇi namo'stu te || 11.18||
kirīṭini mahāvajre sahasranayanojjvale |
vṛtraprāṇahare caindri nārāyaṇi namo'stu te || 11.19||
śivadūtīsvarūpeṇa hatadaityamahābale |
ghorarūpe mahārāve nārāyaṇi namo'stu te || 11.20||
daṃṣṭrākarālavadane śiromālāvibhūṣaṇe |
cāmuṇḍe muṇḍamathane nārāyaṇi namo'stu te || 11.21||
lakṣmi lajje mahāvidye śraddhe puṣṭi svadhe dhruve |
mahārātri mahāmāye nārāyaṇi namo'stu te || 11.22||
medhe sarasvati vare bhūti bābhravi tāmasi |
niyate tvaṃ prasīdeśe nārāyaṇi namo'stute || 11.23||
sarvasvarūpe sarveśe sarvaśaktisamanvite |
bhayebhyastrāhi no devi durge devi namo'stu te || 11.24||
etatte vadanaṃ saumyaṃ locanatrayabhūṣitam |
pātu naḥ sarvabhūtebhyaḥ kātyāyani namo'stu te || 11.25||
jvālākarālamatyugramaśeṣāsurasūdanam |
triśūlaṃ pātu no bhīterbhadrakāli namo'stu te || 11.26||
hinasti daityatejāṃsi svanenāpūrya yā jagat |
sā ghaṇṭā pātu no devi pāpebhyo naḥ sutāniva || 11.27||
asurāsṛgvasāpaṅkacarcitaste karojjvalaḥ |
śubhāya khaḍgo bhavatu caṇḍike tvāṃ natā vayam || 11.28||
rogānaśeṣānapahaṃsi tuṣṭā
ruṣṭā tu kāmān sakalānabhīṣṭān |
tvāmāśritānāṃ na vipannarāṇāṃ
tvāmāśritā hyāśrayatāṃ prayānti || 11.29||
etatkṛtaṃ yatkadanaṃ tvayādya
dharmadviṣāṃ devi mahāsurāṇām |
rūpairanekairbahudhātmamūrtiṃ
kṛtvāmbike tatprakaroti kānyā || 11.30||
vidyāsu śāstreṣu vivekadīpe-
ṣvādyeṣu vākyeṣu ca kā tvadanyā |
mamatvagarte'timahāndhakāre
vibhrāmayatyetadatīva viśvam || 11.31||
rakṣāṃsi yatrograviṣāśca nāgā
yatrārayo dasyubalāni yatra |
dāvānalo yatra tathābdhimadhye
tatra sthitā tvaṃ paripāsi viśvam || 11.32||
viśveśvari tvaṃ paripāsi viśvaṃ
viśvātmikā dhārayasīha viśvam |
viśveśavandyā bhavatī bhavanti
viśvāśrayā ye tvayi bhaktinamrāḥ || 11.33||
devi prasīda paripālaya no'ribhīte-
rnityaṃ yathāsuravadhādadhunaiva sadyaḥ |
pāpāni sarvajagatāṃ praśamaṃ nayāśu
utpātapākajanitāṃśca mahopasargān || 11.34||
praṇatānāṃ prasīda tvaṃ devi viśvārtihāriṇi |
trailokyavāsināmīḍye lokānāṃ varadā bhava || 11.35||
devyuvāca|| 11.36||
varadāhaṃ suragaṇā varaṃ yanmanasecchatha |
taṃ vṛṇudhvaṃ prayacchāmi jagatāmupakārakam || 11.37||
devā ūcuḥ || 11.38||
sarvābādhāpraśamanaṃ trailokyasyākhileśvari |
evameva tvayā kāryamasmadvairivināśanam || 11.39||
devyuvāca|| 11.40||
vaivasvate'ntare prāpte aṣṭāviṃśatime yuge |
śumbho niśumbhaścaivānyāvutpatsyete mahāsurau || 11.41||
nandagopagṛhe jātā yaśodāgarbhasambhavā |
tatastau nāśayiṣyāmi vindhyācalanivāsinī || 11.42||
punarapyatiraudreṇa rūpeṇa pṛthivītale |
avatīrya haniṣyāmi vaipracittāṃśca dānavān || 11.43||
bhakṣayantyāśca tānugrān vaipracittān mahāsurān |
raktā dantā bhaviṣyanti dāḍimīkusumopamāḥ || 11.44||
tato māṃ devatāḥ svarge martyaloke ca mānavāḥ |
stuvanto vyāhariṣyanti satataṃ raktadantikām || 11.45||
bhūyaśca śatavārṣikyāmanāvṛṣṭyāmanambhasi |
munibhiḥ saṃsmṛtā bhūmau sambhaviṣyāmyayonijā || 11.46||
tataḥ śatena netrāṇāṃ nirīkṣiṣyāmyahaṃ munīn |
kīrtayiṣyanti manujāḥ śatākṣīmiti māṃ tataḥ || 11.47||
tato'hamakhilaṃ lokamātmadehasamudbhavaiḥ |
bhariṣyāmi surāḥ śākairāvṛṣṭeḥ prāṇadhārakaiḥ || 11.48||
śākambharīti vikhyātiṃ tadā yāsyāmyahaṃ bhuvi |
tatraiva ca vadhiṣyāmi durgamākhyaṃ mahāsuram || 11.49||
durgādevīti vikhyātaṃ tanme nāma bhaviṣyati |
punaścāhaṃ yadā bhīmaṃ rūpaṃ kṛtvā himācale || 11.50||
rakṣāṃsi bhakṣayiṣyāmi munīnāṃ trāṇakāraṇāt |
tadā māṃ munayaḥ sarve stoṣyantyānamramūrtayaḥ || 11.51||
bhīmādevīti vikhyātaṃ tanme nāma bhaviṣyati |
yadāruṇākhyastrailokye mahābādhāṃ kariṣyati || 11.52||
tadāhaṃ bhrāmaraṃ rūpaṃ kṛtvāsaṅkhyeyaṣaṭpadam |
trailokyasya hitārthāya vadhiṣyāmi mahāsuram || 11.53||
bhrāmarīti ca māṃ lokāstadā stoṣyanti sarvataḥ |
itthaṃ yadā yadā bādhā dānavotthā bhaviṣyati || 11.54||
tadā tadāvatīryāhaṃ kariṣyāmyarisaṅkṣayam || 11.55||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
nārāyaṇīstutirnāmaikādaśo'dhyāyaḥ || 11||
uvāca4, ardhaślokaḥ 1, ślokāḥ 50, evamāditaḥ || 630||

|| 12. bhagavatī vākyaṃ dvādaśo'dhyāyaḥ ||

| dhyānam |
oṃ vidyuddhāmasamaprabhāṃ mṛgapatiskandhasthitāṃ bhīṣaṇāṃ
kanyābhiḥ karavāl̤akheṭavilasadhastābhirāsevitām |
hastaiścakragadāsikheṭaviśikhāṃścāpaṃ guṇaṃ tarjanīṃ
bibhrāṇāmanalātmikāṃ śaśidharāṃ durgāṃ trinetrāṃ bhaje ||
oṃ devyuvāca|| 12.1||
ebhiḥ stavaiśca māṃ nityaṃ stoṣyate yaḥ samāhitaḥ |
tasyāhaṃ sakalāṃ bādhāṃ śamayiṣyāmyasaṃśayam || 12.2||
madhukaiṭabhanāśaṃ ca mahiṣāsuraghātanam |
kīrtayiṣyanti ye tadvadvadhaṃ śumbhaniśumbhayoḥ || 12.3||
aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ navamyāṃ caikacetasaḥ |
śroṣyanti caiva ye bhaktyā mama māhātmyamuttamam || 12.4||
na teṣāṃ duṣkṛtaṃ kiñcidduṣkṛtotthā na cāpadaḥ |
bhaviṣyati na dāridryaṃ na caiveṣṭaviyojanam || 12.5||
śatrubhyo na bhayaṃ tasya dasyuto vā na rājataḥ |
na śastrānalatoyaughāt kadācit sambhaviṣyati || 12.6||
tasmānmamaitanmāhātmyaṃ paṭhitavyaṃ samāhitaiḥ |
śrotavyaṃ ca sadā bhaktyā paraṃ svastyayanaṃ mahat || 12.7||
upasargānaśeṣāṃstu mahāmārīsamudbhavān |
tathā trividhamutpātaṃ māhātmyaṃ śamayenmama || 12.8||
yatraitatpaṭhyate samyaṅnityamāyatane mama |
sadā na tadvimokṣyāmi sānnidhyaṃ tatra me sthitam || 12.9||
balipradāne pūjāyāmagnikārye mahotsave |
sarvaṃ mamaitanmāhātmyam uccāryaṃ śrāvyameva ca || 12.10||
jānatājānatā vāpi balipūjāṃ yathā kṛtām |
pratīkṣiṣyāmyahaṃ prītyā vahnihomaṃ tathākṛtam || 12.11||
śaratkāle mahāpūjā kriyate yā ca vārṣikī |
tasyāṃ mamaitanmāhātmyaṃ śrutvā bhaktisamanvitaḥ || 12.12||
sarvābādhāvinirmukto dhanadhānyasamanvitaḥ |
manuṣyo matprasādena bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 12.13||
śrutvā mamaitanmāhātmyaṃ tathā cotpattayaḥ śubhāḥ |
parākramaṃ ca yuddheṣu jāyate nirbhayaḥ pumān || 12.14||
ripavaḥ saṅkṣayaṃ yānti kalyāṇaṃ copapadyate |
nandate ca kulaṃ puṃsāṃ māhātmyaṃ mama śa‍ṛṇvatām || 12.15||
śāntikarmaṇi sarvatra tathā duḥsvapnadarśane |
grahapīḍāsu cogrāsu māhātmyaṃ śa‍ṛṇuyānmama || 12.16||
upasargāḥ śamaṃ yānti grahapīḍāśca dāruṇāḥ |
duḥsvapnaṃ ca nṛbhirdṛṣṭaṃ susvapnamupajāyate || 12.17||
bālagrahābhibhūtānāṃ bālānāṃ śāntikārakam |
saṅghātabhede ca nṛṇāṃ maitrīkaraṇamuttamam || 12.18||
durvṛttānāmaśeṣāṇāṃ balahānikaraṃ param |
rakṣobhūtapiśācānāṃ paṭhanādeva nāśanam || 12.19||
sarvaṃ mamaitanmāhātmyaṃ mama sannidhikārakam |
paśupuṣpārghyadhūpaiśca gandhadīpaistathottamaiḥ || 12.20||
viprāṇāṃ bhojanairhomaiḥ prokṣaṇīyairaharniśam |
anyaiśca vividhairbhogaiḥ pradānairvatsareṇa yā || 12.21||
prītirme kriyate sāsmin sakṛduccarite śrute |
śrutaṃ harati pāpāni tathārogyaṃ prayacchati || 12.22||
rakṣāṃ karoti bhūtebhyo janmanāṃ kīrtanaṃ mama |
yuddheṣu caritaṃ yanme duṣṭadaityanibarhaṇam || 12.23||
tasmiñchrute vairikṛtaṃ bhayaṃ puṃsāṃ na jāyate |
yuṣmābhiḥ stutayo yāśca yāśca brahmarṣibhiḥ kṛtāḥ || 12.24||
brahmaṇā ca kṛtāstāstu prayacchantu śubhāṃ matim |
araṇye prāntare vāpi dāvāgniparivāritaḥ || 12.25||
dasyubhirvā vṛtaḥ śūnye gṛhīto vāpi śatrubhiḥ |
siṃhavyāghrānuyāto vā vane vā vanahastibhiḥ || 12.26||
rājñā kruddhena cājñapto vadhyo bandhagato'pi vā |
āghūrṇito vā vātena sthitaḥ pote mahārṇave || 12.27||
patatsu cāpi śastreṣu saṅgrāme bhṛśadāruṇe |
sarvābādhāsu ghorāsu vedanābhyardito'pi vā || 12.28||
smaran mamaitaccaritaṃ naro mucyeta saṅkaṭāt |
mama prabhāvātsiṃhādyā dasyavo vairiṇastathā || 12.29||
dūrādeva palāyante smarataścaritaṃ mama || 12.30||
ṛṣiruvāca || 12.31||
ityuktvā sā bhagavatī caṇḍikā caṇḍavikramā || 12.32||
paśyatāṃ sarvadevānāṃ tatraivāntaradhīyata |
te'pi devā nirātaṅkāḥ svādhikārānyathā purā || 12.33||
yajñabhāgabhujaḥ sarve cakrurvinihatārayaḥ |
daityāśca devyā nihate śumbhe devaripau yudhi || 12.34||
jagadvidhvaṃsake tasmin mahogre'tulavikrame |
niśumbhe ca mahāvīrye śeṣāḥ pātālamāyayuḥ || 12.35||
evaṃ bhagavatī devī sā nityāpi punaḥ punaḥ |
sambhūya kurute bhūpa jagataḥ paripālanam || 12.36||
tayaitanmohyate viśvaṃ saiva viśvaṃ prasūyate |
sā yācitā ca vijñānaṃ tuṣṭā ṛddhiṃ prayacchati || 12.37||
vyāptaṃ tayaitatsakalaṃ brahmāṇḍaṃ manujeśvara |
mahādevyā mahākālī mahāmārīsvarūpayā || 12.38||
saiva kāle mahāmārī saiva sṛṣṭirbhavatyajā |
sthitiṃ karoti bhūtānāṃ saiva kāle sanātanī || 12.39||
bhavakāle nṛṇāṃ saiva lakṣmīrvṛddhipradā gṛhe |
saivābhāve tathālakṣmīrvināśāyopajāyate || 12.40||
stutā sampūjitā puṣpairgandhadhūpādibhistathā |
dadāti vittaṃ putrāṃśca matiṃ dharme gatiṃ śubhām || 12.41||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
bhagavatī vākyaṃ dvādaśo'dhyāyaḥ || 12||
uvāca2, ardhaślokau 2, ślokāḥ 37, evamāditaḥ || 671||

|| 13. surathavaiśyayorvarapradānaṃ nāma trayodaśo'dhyāyaḥ ||

| dhyānam |
oṃ bālārkamaṇḍalābhāsāṃ caturbāhuṃ trilocanām |
pāśāṅkuśavarābhītirdhārayantīṃ śivāṃ bhaje ||
oṃ ṛṣiruvāca || 13.1||
etatte kathitaṃ bhūpa devīmāhātmyamuttamam |
evaṃ prabhāvā sā devī yayedaṃ dhāryate jagat || 13.2||
vidyā tathaiva kriyate bhagavadviṣṇumāyayā |
tayā tvameṣa vaiśyaśca tathaivānye vivekinaḥ || 13.3||
mohyante mohitāścaiva mohameṣyanti cāpare |
tāmupaihi mahārāja śaraṇaṃ parameśvarīm || 13.4||
ārādhitā saiva nṛṇāṃ bhogasvargāpavargadā || 13.5||
mārkaṇḍeya uvāca|| 13.6||
iti tasya vacaḥ śrutvā surathaḥ sa narādhipaḥ || 13.7||
praṇipatya mahābhāgaṃ tamṛṣiṃ saṃśitavratam |
nirviṇṇo'timamatvena rājyāpaharaṇena ca || 13.8||
jagāma sadyastapase sa ca vaiśyo mahāmune |
sandarśanārthamambāyā nadīpulinamāsthitaḥ || 13.9||
sa ca vaiśyastapastepe devīsūktaṃ paraṃ japan |
tau tasmin puline devyāḥ kṛtvā mūrtiṃ mahīmayīm || 13.10||
arhaṇāṃ cakratustasyāḥ puṣpadhūpāgnitarpaṇaiḥ |
nirāhārau yatātmānau tanmanaskau samāhitau || 13.11||
dadatustau baliṃ caiva nijagātrāsṛgukṣitam |
evaṃ samārādhayatostribhirvarṣairyatātmanoḥ || 13.12||
parituṣṭā jagaddhātrī pratyakṣaṃ prāha caṇḍikā || 13.13||
devyuvāca|| 13.14||
yatprārthyate tvayā bhūpa tvayā ca kulanandana |
mattastatprāpyatāṃ sarvaṃ parituṣṭā dadāmite || 13.15||
mārkaṇḍeya uvāca|| 13.16||
tato vavre nṛpo rājyamavibhraṃśyanyajanmani |
atraiva ca nijaṃ rājyaṃ hataśatrubalaṃ balāt || 13.17||
so'pi vaiśyastato jñānaṃ vavre nirviṇṇamānasaḥ |
mametyahamiti prājñaḥ saṅgavicyutikārakam || 13.18||
devyuvāca|| 13.19||
svalpairahobhirnṛpate svaṃ rājyaṃ prāpsyate bhavān || 13.20||
hatvā ripūnaskhalitaṃ tava tatra bhaviṣyati || 13.21||
mṛtaśca bhūyaḥ samprāpya janma devādvivasvataḥ || 13.22||
sāvarṇiko manurnāma bhavānbhuvi bhaviṣyati || 13.23||
vaiśyavarya tvayā yaśca varo'smatto'bhivāñchitaḥ || 13.24||
taṃ prayacchāmi saṃsiddhyai tava jñānaṃ bhaviṣyati || 13.25||
mārkaṇḍeya uvāca|| 13.26||
iti dattvā tayordevī yathābhilaṣitaṃ varam || 13.27||
babhūvāntarhitā sadyo bhaktyā tābhyāmabhiṣṭutā |
evaṃ devyā varaṃ labdhvā surathaḥ kṣatriyarṣabhaḥ || 13.28||
sūryājjanma samāsādya sāvarṇirbhavitā manuḥ || 13.29||
evaṃ devyā varaṃ labdhvā surathaḥ kṣatriyarṣabhaḥ |
sūryājjanma samāsādya sāvarṇirbhavitā manuḥ || klīṃ oṃ ||
|| svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
surathavaiśyayorvarapradānaṃ nāma trayodaśo'dhyāyaḥ || 13||
uvāca6, ardhaślokāḥ 11, ślokāḥ 12, evamāditaḥ || 700||
samastā uvācamantrāḥ 57, ardhaślokāḥ 42, ślokāḥ 535, avadānāni 66 ||
|| śrīsaptaśatīdevīmāhātmyaṃ samāptam ||
|| oṃ tat sat oṃ ||

|| atha aparādhakṣamāpaṇastotram ||

oṃ aparādhaśataṃ kṛtvā jagadambeti coccaret |
yāṃ gatiṃ samavāpnoti na tāṃ brahmādayaḥ surāḥ || 1||
sāparādho'smi śaraṇaṃ prāptastvāṃ jagadambike |
idānīmanukampyo'haṃ yathecchasi tathā kuru || 2||
ajñānādvismṛterbhrāntyā yannyūnamadhikaṃ kṛtam |
tatsarvaṃ kṣamyatāṃ devi prasīda parameśvari || 3||
kāmeśvari jaganmātaḥ saccidānandavigrahe |
gṛhāṇārcāmimāṃ prītyā prasīda parameśvari || 4||
sarvarūpamayī devī sarvaṃ devīmayaṃ jagat |
ato'haṃ viśvarūpāṃ tvāṃ namāmi parameśvarīm || 5||
yadakṣaraṃ paribhraṣṭaṃ mātrāhīnañca yadbhavet |
pūrṇaṃ bhavatu tat sarvaṃ tvatprasādānmaheśvari || 6||
yadatra pāṭhe jagadambike mayā
visargabindvakṣarahīnamīritam |
tadastu sampūrṇatamaṃ prasādataḥ
saṅkalpasiddhiśca sadaiva jāyatām || 7||
yanmātrābindubindudvitayapadapadadvandvavarṇādihīnaṃ
bhaktyābhaktyānupūrvaṃ prasabhakṛtivaśāt vyaktamavyaktamamba |
mohādajñānato vā paṭhitamapaṭhitaṃ sāmprataṃ te stave'smin
tat sarvaṃ sāṅgamāstāṃ bhagavati varade tvatprasādāt prasīda || 8||
prasīda bhagavatyamba prasīda bhaktavatsale |
prasādaṃ kuru me devi durge devi namo'stu te || 9||
|| iti aparādhakṣamāpaṇastotraṃ samāptam ||

|| atha devīsūktam ||

oṃ ahaṃ rudrebhirvasubhiścarāmyaha-
mādityairuta viśvadevaiḥ |
ahaṃ mitrāvaruṇobhā bibharmyaha-
mindrāgnī ahamaśvinobhā || 1||
ahaṃ somamāhanasaṃ bibharmyahaṃ
tvaṣṭāramuta pūṣaṇaṃ bhagam |
ahaṃ dadhāmi draviṇaṃ haviṣmate
suprāvye yajamānāya sunvate || 2||
ahaṃ rāṣṭrī saṅgamanī vasūnāṃ
cikituṣī prathamā yajñiyānām |
tāṃ mā devā vyadadhuḥ purutrā
bhūristhātrāṃ bhūryāveśayantīm || 3||
mayā so annamatti yo vipaśyati
yaḥ prāṇiti ya īṃ śa‍ṛṇotyuktam |
amantavo māṃ ta upakṣiyanti
śrudhi śruta śraddhivaṃ te vadāmi || 4||
ahameva svayamidaṃ vadāmi juṣṭaṃ
devebhiruta mānuṣebhiḥ |
yaṃ kāmaye taṃ tamugraṃ kṛṇomi
taṃ brahmāṇaṃ tamṛṣiṃ taṃ sumedhām || 5||
ahaṃ rudrāya dhanurā tanomi
brahmadviṣe śarave hantavā u |
ahaṃ janāya samadaṃ kṛṇomyahaṃ
dyāvāpṛthivī ā viveśa || 6||
ahaṃ suve pitaramasya mūrdhan
mama yonirapsvantaḥ samudre |
tato vi tiṣṭhe bhuvanānu viśvo-
tāmūṃ dyāṃ varṣmaṇopa spṛśāmi || 7||
ahameva vāta iva pra vāmyā-
rabhamāṇā bhuvanāni viśvā |
paro divā para enā pṛthivyai-
tāvatī mahinā saṃ babhūva || 8||
|| iti ṛgvedoktaṃ devīsūktaṃ samāptam ||
|| oṃ tat sat oṃ ||

Also Chanted For

Peace & Protection

Explore More